Kā rīkoties dažādu traumu gadījumos

Materiāli šajā tēmā no www.infovet.lv:

Kā noteikt, ka sunim sāp?

Daudzi no mums cieš no artrītiem, muguras sāpēm vai biežām galvassāpēm. Bet jūs nepamanīsiet, ka blakus stāvošam cilvēkam kaut kas sāp, ja vien sāpes nav asa vai pēkšņas. Tas pats attiecas arī uz suņiem.

Dažreiz saunas laikā sarunu biedrs var ko nepieklājīgu pateikt, atļauties kādu rupjību pret jums. Vēlāk viņš atvainojas, izskaidro savu uzvedību ar sliktu pašsajūtu. Gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem sāpes var izsaukt neadekvātu uzvedību. Piemēram, jūsu vecais suns (dažreiz tas attiecas uz jebkura vecuma suņiem) sācis bez iemesla uz jums dusmoties. Nekad agrāk tas nav tā uzvedies. Vispirmām kārtām jums un veterinārārstam jānoskaidro, vai tādai uzvedībai nav kāds fiziska rakstura cēlonis, bet pēc tam jau meklēt problēmu psiholoģijā vai audzināšanā. Tas, ka sunim pieskaroties, viņš izrāda neapmierinātību vai rūc, var nozīmēt to, ka pieskāriens izraisa sunim sāpes. Tāpat tas var nozīmēt: „Neaiztiec mani šajā vietā!”

Suņi nevar pateikt, ka viņi slikti jūtas, katrā gadījumā, ne vārdiem. Tāpēc veterinārāstam-speciālistam ir jāprot pēc suņa uzvedības noteikt, ko viņš vēlas pateikt.

Visas sekojošās pazīmes var nozīmēt, ka sunim kaut kas sāp:

Klibošana

Skrāpēšanās

Kādas ķermeņa daļas laizīšana

Mutes neparastas kustības

Suns bieži pagriež galvu, lai paskatītos uz kādu ķermeņa daļu

Iešana pa apli

Haotiskas kustības

Suns izrāda neapmierinātību pret cilvēkiem vai suņiem

Nelabprāt ceļas augšā vai gulstas

Negribīgi kāpj augšā pa pakāpieniem vai rāpjas mašīnā (parasti tas attiecas uz veciem suņiem)

Nopūšas bez īpaša iemesla

Dažreiz vienkārši dīvaina acu izteiksme liecina par slimību.

Atcerieties, ka visbiežāk jūsu suns nesmilkstēs vai neries, ja viņam kaut kas sāpēs. Jums jāpievērš uzmanība visām bezspēka / vājuma pazīmēm.

Indīgu vielu norīšana

Suņu garšas kārpiņas diemžēl ir visai neizvēlīgas. Tas rada bēdīgas sekas - suņi bieži vien saindējas, apēdot kaut ko savai veselībai kaitīgu. Dažas indes izraisa nepatīkamus, bet īslaicīgus veselības traucējumus. Citas turpretim nogalina suni nepilnas stundas laikā, ja vien dzīvniekam netiek iedota pretinde vai arī tas nesaņem veterinārārsta palīdzību. Kā rīkoties?

Nekrītiet panikā. Ja suns zaudējis samaņu vai arī atrodas šoka stāvoklī, gādājiet, lai viņa elpošanas ceļi būtu atvērti, uzturiet elpošanu un asinsriti un nekavējoties dodieties pie veterinārārsta. Ja sunim sākušās konvulsijas, gādājiet, lai suns sevi

nesavainotu, nesakostu jūs un pārējos mājiniekus. Nekavējoties meklējiet veterinārārsta palīdzību. Transportēšanas laikā nevajag vīstīt suni segā, jo viņš nedrīkst pārkarst.

Ja inde norīta pēdējo divu stundu laikā (un tās sastāvā nav skābju, sārmu vai naftas produktu), izraisiet sunim vemšanu, ieēdinot viņam sāls gabaliņu vai iedzirdinot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu - vienu līdz divas tējkarotes ik pēc 15 minūtēm, līdz sākas vemšana. Vemšanas izraisīšana ir būtiska tikai tad, ja suns indi norijis pēdējo četru stundu laikā. (Vemšanas izraisītājus sunim drīkst dot tikai tādā gadījumā, ja viņš ir pie samaņas un mundrs.)

Skābes, sārmus vai naftas produktus satur šādas sadzīvē lietojamās ķīmiskās vielas:

Kodīgais nātrijs

Hloru saturošs balinātājs

Granulas trauku mazgāšanai

Kanalizācijas tīrīšanas līdzekļi

Petroleja

Veļas mazgāšanas līdzekļi

Plīts tīrīšanas līdzekļi

Krāsas šķīdinātāji

Benzīns

Mēbeļu un grīdas lakas un kopšanas līdzekļi

Apavu spodrināšanas līdzekļi

Tualetes tīrīšanas līdzekļi

Koksnes aizsarglīdzekļi

4. Iedodiet sunim vienu vai divas tējkarotes ar ūdenī izšķīdinātu aktivēto ogli. (Tā absorbēs organismā vēl palikušo indi.)

5. Ja nav zināms, tieši kādu indi suns norijis, vemšanu izraisīt nedrīkst.

6. Ja zināms, kādu indi suns norijis, lūdziet padomu pa telefonu vai nu savam veterinārārstam, vai toksikoloģijas centrā.

7. Ja parādās saindēšanās pazīmes, sniedziet sunim pirmo palīdzību un nekavējoties vediet viņu pie veterinārārsta.



Ja suns norijis indi, kas satur sārmus, skābes vai naftas produktus, vemšanu izraisīt nedrīkst:

1. Ja inde satur skābi, iedodiet sunim olas baltumu, dzeramo sodu, pulverī saberztu aktivēto ogli vai eļļu.

2. Pielieciet dzeramās sodas putriņu pie skābes radītajiem apdegumiem mutē.

3. Ja suns ar ķimikālijām apdedzinājis ādu, vismaz 15 minūtes skalojiet skartās vietas ar tīru tekošu ūdeni.

4. Ja inde satur sārmu, iedodiet sunim olas baltumu vai nelielu daudzumu citrusaugļu sulas, vai vāju etiķūdeni. Aplaistiet ar etiķūdeni arī sārmu apdedzinātās vietas suņa mutē un uz ādas.

5. Nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.



Specifiskās indes



Mājsaimniecībā lietojamie tīrīšanas līdzekļi - kanalizācijas tīrītāji, šķīdinātāji, līdzekļi krāsas noņemšanai, visi izstrādājumi, kuriem uz etiķetes ir atzīme, ka tie satur sārmus vai skābes.

Saindēšanās ar šiem tīrīšanas līdzekļiem visbiežāk notiek tad, ja kāds aplami iedomājas, ka ar tiem var izmazgāt suņa kažoku. Suns saindējas, aplaizot savu kažoku ar mēli.

Novērojiet, vai sunim nav šādas pazīmes:

Iekaisusi āda

Vemšana

Caureja

Konvulsijas

Nomāktība

Klepus

Sāpes vēderā

Mutes un mēles apsārtums

1. Nedrīkst izraisīt sunim vemšanu.

2. Atkarībā no suņa lieluma, dodiet viņam vienu līdz trīs tējkarotes olīvu vai augu eļļas.

3. Rūpīgi nomazgājiet suņa kažoku un ādu ar ziepjūdeni. (Neaizmirstiet uzvilkt gumijas cimdus, lai pasargātu no apdegumiem savu ādu.)

4. Nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.



Insekticīdi - pretblusu kaklasiksnas, koncentrēti mazgāšanas līdzekļi, šampūni un aerosoli, kas satur karbamātus un organiskos fosfātus



Saindēšanās visbiežāk notiek, ja suns grauž savu pretblusu kaklasiksnu vai nolaiza no kažoka pretinsektu līdzekli.

Novērojiet, vai sunim nav šādas pazīmes:



Karbamāti:

Satraukums

Nemiers

Krampji

Siekalošanās

Konvulsijas

Koma

Organiskie fosfāti:

Pakaļkāju vārgums

Apgrūtināta elpošana

Muskuļu trīsas

Siekalošanās

Pastiprināta urinēšana / defekācija

1. Sniedziet sunim situācijai atbilstošu pirmo palīdzību.

2. Ja suns indi apēdis, izraisiet viņam vemšanu un iedodiet aktivēto ogli.

3. Ja inde nokļuvusi uz ādas, tās atlikumu nomazgājiet ar ziepjūdeni. (Uzvelciet gumijas cimdus, lai pasargātu savu ādu no indes iedarbības.)

4. Nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.



Grauzējiem domātās indes



Mūsdienās ir pieejamas visdažādākās grauzēju apkarošanas indes. Izpētiet konkrētās indes iesaiņojumu un atrodiet tās ķīmisko nosaukumu. Suns var saindēties, apēdot gan saindētu ēsmu, gan grauzēju, kas savukārt apēdis saindēto ēsmu.



Varfaīns



Novērojiet, vai sunim nav šādas pazīmes:

Vemšana

Apātija

Iekšēja asiņošana

Bālas smaganas vai šoka pazīmes

Zilgana āda

1. Ja suns varfaīnu apēdis nesen, izraisiet viņam vemšanu un iedodiet aktivēto ogli.

2. Ja sunim ir saindēšanās pazīmes, gādājiet, lai viņam būtu silti, novērsiet šoku un pēc iespējas ātrāk vediet dzīvnieku pie veterinārārsta, neaizmirstot paņemt līdzi indes paraugu. (Veterinārārsts iešļircinās sunim K vitamīnu - šis vitamīns ir specifiska pretinde varfarīnam.)

3. Varfarīns sevišķi bīstams mazajiem suņiem, jo var būt par cēloni viņu bojāejai.



Strihnīns



Novērojiet, vai sunim nav šādas pazīmes:

Suns izskatās uztraukts

Suņa ķermenis ir stīvs un saspringts, sākas konvulsijas

Ar strihnīnu saindējies suns var nomirt stundas laikā.

1. Vemšanu sunim izraisiet tikai tad, ja elpošana ir regulāra. Dodiet sunim aktivēto ogli.

2. Nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.



Nātrija fluoracetāts



Novērojiet, vai sunim nav šādas pazīmes:

Sākotnējo uzbudinājumu nomaina nomāktība

Konvulsijas

Vemšana

Urinēšana un atkārtota vēdera izeja

1. Izraisiet sunim vemšanu un iedodiet viņam aktivēto ogli.

2. Gādājiet, lai sunim būtu silti.

3. Nekavējoties meklējiet veterinārārsta palīdzību.



Līdzeklis gliemežu apkarošanai - metaldehīds



Suņiem patīk metaldehīda garša, un viņi to labprāt notiesā. Šī maltīte var beigties ar suņa nāvi.



Novērojiet, vai sunim nav šādas pazīmes:

Drebuļi

Siekalošanās

Konvulsijas

Koma

1. Ja metaldehīds apēsts nesen, izraisiet sunim vemšanu, iedodot viņam 3% ūdeņraža pārskābi vai gabaliņu sāls.

2. Neļaujiet sunim pārkarst. Cik ātri vien iespējams, meklējiet veterinārārsta palīdzību. (Ārstēšanai var būt nepieciešama ilgstoša suņa anestēzija.)



Antifrīzs - etilēnglikols



Suņiem garšo arī antifrīzs, kas iztecējis no automobiļu radiatoriem. Pēdējā laikā ražotais antifrīzs vairs nav indīgs. Tomēr, ja antifrīza pamatā ir etilēnglikols, saindēšanās var beigties ar suņa nāvi.



Novērojiet, vai sunim nav šādas pazīmes:

Grīļošanās

Konvulsijas

Vemšana

Kolapss

Koma

1. Ja antifrīzs norīts nesen, izraisiet sunim vemšanu un iedodiet viņam aktivēto ogli.

2. Steidzīgi meklējiet veterinārārsta palīdzību.

3. Ja veterinārā palīdzība nav pieejama nekavējoties, iedzirdiniet sunim nedaudz alkohola. (Tas samazinās etilēna glikola graujošo iedarbību uz nierēm.)



Aspirīns



Suņi diezgan bieži mēdz saindēties ar aspirīnu, jo tas viņiem tiek dots, lai remdētu sāpes.



Novērojiet, vai sunim nav šādas pazīmes:

Slikta apetīte

Depresija

Vēdera spazmas

Vemšana ar vai bez asinīm

Nespēja valdīt pār savām kustībām

1. Izraisiet vemšanu ar cepamās sodas šķipsniņu. (Cepamā soda iedarbosies arī kā pretinde.)

2. Nekādas citas zāles sunim nedodiet.

3. Piezvaniet veterinārārstam un pavaicājiet, kas darāms tālāk.



Narkotikas



Suņiem reizēm izdodas piekļūt narkotikām vai arī viņiem tās tiek iedotas tīšām.



Novērojiet, vai sunim nav šādas pazīmes:

Nespēja valdīt pār savām kustībām

Satraukums

Paplašinātas acu zīlītes

Suns aiz bailēm kož

1. Novērsiet nevajadzīgu suņa jutekļu kairinājumu - izslēdziet gaismu, gādājiet par klusumu.

2. Nekavējoties meklējiet veterinārārsta palīdzību.



Antidepresanti, miega un nomierinošās zāles



Arī šīs zāles, kuras ārsti izraksta cilvēkiem, suņi vai nu nejauši atrod, vai arī tās tiek viņiem tīšām iedotas.



Novērojiet, vai sunim nav šādas pazīmes:

Depresija

Grīļošanās

Uztraukums vai nemiers

Paātrināta sirdsdarbība vai sirdsklauves

Dziļš miegs vai koma

1. Ja suns zāles nupat kā norijis, izraisiet viņam vemšanu ar 3% ūdeņraža pārskābi vai sāls gabaliņu. Iebarojiet sunim aktivēto ogli.

2. Gādājiet, lai sunim būtu silti. Nemitīgi runājiet ar viņu.

3. Ja sunim tuvojas koma, sniedziet viņam pirmo palīdzību.

4. Konsultējieties pa telefonu.



Akumulatoru skābe



Suņiem reizēm patīk grauzt vecus automobiļu akumulatorus, vai arī viņi laiza no tiem iztecējušo skābi, apdedzinot muti un izraisot iekšēju saindēšanos.



Novērojiet, vai sunim nav šādas pazīmes:

Mutes un ādas apdegumi

Vemšana, dažreiz ar asinīm

Šoks

1. Neizraisiet sunim vemšanu.

2. Novērsiet šoku.

3. Iebarojiet sunim ūdenī izšķīdinātu dzeramo sodu.

4. Nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.



Hlors



Reizēm gadās, ka suņi saindējas ar hlora tabletēm, kuras lieto peldbaseinu ūdens attīrīšanai. Hlora pulveris var izraisīt ādas kairinājumu.



Novērojiet, vai sunim nav šādas pazīmes:

Vemšana un caureja

Mute un mēle ar tulznām vai iekaisusi

Sarkanas acis

1. Izskalojiet suņa muti un acis ar lielu daudzumu tīra ūdens.

2. Mudiniet suni dzert daudz ūdens.

3. Konsultējieties pa telefonu.



Svins



Veci makšķeres svina atsvariņi, svinu saturoša krāsa, lodalva, vecas svina caurules, baterijas, pat veci alvas zaldātiņi - visi šie priekšmeti var izraisīt grauzt kārā suņa saindēšanos ar svinu.



Novērojiet, vai sunim nav šādas pazīmes:

Sākotnēji - vemšana, caureja un sāpes vēderā

Vēlāk - nervozitāte un histērija

Bailes no gaismas, nespēja valdīt pār savām kustībām

Grīļošanās, paralīze

1. Ja svins nupat kā apēsts, izraisiet sunim vemšanu.

2. Ja parādās vēlīnās pazīmes tam, ka suns saindējies ar svinu, dodieties pie veterinārārsta. (Asins analīze ļaus precīzi diagnosticēt saindēšanos ar svinu. Veterinārārsts ārstēs suni ar īpašām šim nolūkam paredzētām zālēm.)



Novērsiet iespējamo suņa saindēšanos:

Glabājiet visas ārsta parakstītās zāles tā, lai suns tām nevarētu piekļūt un tās nejauši nenokristu viņam pa ķērienam.

Glabājiet visus tīrīšanas līdzekļus, dārzkopībā izmantojamās un paštaisītās ķimikālijas tā, lai suns tām nevarētu piekļūt un tās nejauši nenokristu viņam pa ķērienam.

Glabājiet visus kukaiņu apkarošanas līdzekļus un naftas produktus tā, lai suns tiem nevarētu piekļūt un tās nejauši nenokristu viņam pa ķērienam.

Kad lietojat indes augu kaitēkļu, kukaiņu, nezāļu vai grauzēju apkarošanai, pārliecinieties, ka jūsu suns vai citi mājdzīvnieki nevar piekļūt ar indi apstrādātajām vietām. Stingri ievērojiet uz iesaiņojuma dotos norādījumus.

Ja kukaiņu apkarošanas līdzeklis tiek iesmidzināts tieši suņa kažokā, stingri ievērojiet uz iesaiņojuma dotos norādījumus.

Gādājiet, lai visas tiklab cilvēkiem, kā suņiem domātās zāles tiktu uzglabātas oriģināliesaiņojumā un uz etiķetes būtu izsmeļošas ziņas - arī tas, cik lielu zāļu devu ārsts parakstījis. Šī informācija noderēs, ja suns nejauši apēdīs pārāk lielu zāļu devu.

Indīgie augi



Samaziniet nejaušas saindēšanās iespējamību. Gādājiet, lai jūsu suns nekošļātu vai neēstu šādus augus, puķes un sēnes:

Amariļļus (Amaryllis)

Rudens krokusus (Colochicum autumnale)

Lauztās sirdis (Dicentra spectabilis)

Rīcinu (Ricinus communis) - ļoti bīstams!

Dīfenbahijas (Dieffenbachia) - ļoti bīstamas!

Jebkura veida puķu sīpolus

Uzpirkstītes (Digitalis purpurea)

Neīstās piparnaktenes (Solanum pseudocapsicum)

Gaiļpiešus (Delphinium)

Parastās kreimenes (Convallaria majalis)

Āmuļus (Viscum album) - ļoti indīgi!

Jebkuras savvaļas sēnes, par kurām nav droši zināms, ka tās nav indīgas

Rabarberus (Rheum rhaponticum)

Nātres (Urtica dioica)

Dzeloņainos velnābolus (Datura stramonium) - ļoti bīstami!

Virdžīnijas mežvīteņus (Parthenocissus quinquefolia)

Neļaujiet sunim košļāt šādu augu, koku vai krūmu lapas, zarus un koksni:

Acāliju

Buksusa

Ķiršu laurkoka - ļoti bīstami!

Hemloka - ļoti bīstami!

Kastaņas

Efeju lapas un ogas - ļoti bīstami!

Oleandra - ļoti bīstami!

Ligustra

Rododendra

Glicīnijas

Īves - ļoti bīstami!
ndīgu vielu nokļūšana uz ādas

Krāsa, krāsas šķīdinātāji, darva, naftas produkti, mašīneļļa un daudzas citas ķimikālijas, nokļūstot uz ādas, kairina to un var izraisīt apdegumus. Ja suns šīs vielas ir laizījis, apdegums rodas mutes iekšpusē. Ja indīgā viela tiek norīta, iestājas vispārēja saindēšanās. Nedomājiet, ka suns nevarētu sadzelties ar nātrēm. Īpaši īsspalvainajiem suņiem nātru dzēlieni sagādā ļoti nepatīkamas sajūtas. Daži medību suņi no nātru dzēlienu izraisītā šoka ir pat miruši.

Ja uz suņa kažoka ir nokļuvusi krāsa, darva vai mašīneļļa:

Nelietojiet dažādus krāsas noņemšanas līdzekļus - krāsu šķīdinātājus, šķīdumus otu tīrīšanai, terpentīnu, terpentīna aizstājēju vai minerālspirtus. Nelietojiet arī koncentrētus bioloģiskos veļas mazgāšanas līdzekļus.



1. Uzvelciet gumijas cimdus un ieberzējiet indīgās vielas skarto suņa ķermeņa daļu ar lielu daudzumu augu eļļas vai minerāleļļas. (Ja attiecīgā viela sakaltusi pavisam cieta, prātīgāk būs nogriezt bojāto vilnu, nevis mēģināt kaut ko mīkstināt un notīrīt. Ja notraipīta ir tikai neliela ķermeņa daļa, piemēram, ķepa, ieziediet to ar eļļu un noberziet ar frotē dvieli. Atkārtojiet šo procedūru, kamēr gūstat vēlamo rezultātu.)

2. Kad indīgā viela ir atmiekšķēta, nomazgājiet skartās vietas ar lielu daudzumu silta ziepjūdens. Varat lietot arī bērnu šampūnus vai kādu citu nekairinošu līdzekli, piemēram, labi pārbaudītu līdzekli roku mazgāšanai.

3. Mazgāšanas līdzekli labi noskalojiet. Atkārtojiet šo procedūru, kamēr indīgās vielas skartā vieta ir pilnīgi tīra.

4. Ja indīgās vielas skartā vieta ir ļoti liela, līdz ar augu eļļu ieberzējiet sunim kažokā arī miltus vai kartupeļu cieti, kas piesaistīs indīgo vielu. Maisījumu no suņa kažoka var iztīrīt, ķemmējot to ar retu ķemmi un pēc tam izmazgājot ar ziepjūdeni un kārtīgi izskalojot.



Ja suņa kažoks ir notraipīts nevis ar krāsu, darvu, naftas produktiem vai mašīneļļu, bet gan ar kādu citu indīgu vielu:



1. Vismaz piecas minūtes skalojiet indīgās vielas skarto vietu ar lielu daudzumu tīra ūdens.

2. Uzvelciet cimdus un mazgājiet skarto vietu ar siltu ziepjūdeni vai bērnu šampūnu.



Ja jūsu suni sadzēlušas nātres:



1. Meklējiet šoka pazīmes.

2. Iedodiet sunim prethistamīna tableti.

3. Nomazgājiet sadzeltās vietas ar ziepjūdeni vai kādu citu maigu mazgāšanas līdzekli.

4. Piedāvājiet sunim lielu daudzumu pārtikas un dzeramā ūdens.

5. Gādājiet, lai jūsu suns būtu aktīvs un mundrs.

6. Ja suns cieš stipras sāpes vai arī viņam ir šoka pazīmes, nekavējoties dodieties pie veterinārārsta. [b]

Ārējie un iekšējie ievainojumi

Nobrāzumi, sasitumi, plēstas brūces



Suns ārējus ievainojumus gūst diezgan bieži. Āda tiek nobrāzta pret kādu cietu virsmu. Sasitumi rodas pēc nopietnākiem starpgadījumiem, kad zem ādas tiek bojāti asinsvadi. Plēstas brūces visbiežāk sastopamas uz ķepu spilventiņiem, bet tikpat labi tās var rasties jebkurā suņa ķermeņa vietā. Ja jūsu sunim ir ārēji ievainojumi, aplūkojiet viņu rūpīgi, jo iespējami arī nopietnāki veselības traucējumi.

1. No ārējām brūcēm jāiztīra tajās iekļuvusī augsne, rūsa, putekļi, augu daļas vai dzīvnieku siekalas. Brūces izskalo ar 3% ūdeņraža pārskābi vai ar kādu citu nekairinošu antiseptisku līdzekli, kas izšķīdināts siltā ūdenī. (Nelietojiet vati, jo tā var pielipt pie brūces.)

2. Sasistajām vietām uz vairākām minūtēm pielieciet aukstu kompresi (paciņu ar saldētiem dārzeņiem, aukstu, mitru dvieli). Ja sasista un pietūkusi suņa kāja vai ķepa, iespējams, ka ir dziļāki ievainojumi.

3. Kad brūce dezinficēta, uzlieciet apsēju, lai suns ievainojumu nelaizītu. Neļaujiet apsējam samirkt, mainiet to katru dienu.

4. Piezvaniet veterinārārstam, raksturojiet suņa ievainojumu, un jūs saņemsiet padomu, kā rīkoties tālāk. (Ja apsējs nelāgi ož, dodieties pie veterinārārsta tajā pašā dienā.)



Neļaujiet sunim ievainojumu pastiprināti laizīt. Viena no suņa siekalu sastāvdaļām patiešām darbojas kā viegls antiseptisks līdzeklis, tā ka neliela palaizīšana nekādu ļaunumu nenodarīs, tikai iztīrīs brūci. Toties pārlieku cītīga laizīšana nelielu ārēju ievainojumu var pārvērst daudz nopietnākā problēmā.



Iekšējie ievainojumi



Pret jebkuru iekšēju ievainojumu jāizturas tā, it kā tas apdraudētu suņa dzīvību. Dziļas brūces rodas, ja suns tiek sadurts, sašauts vai pats uzduras uz kāda asa priekšmeta. Reizēm par iekšējiem ievainojumiem nekas neliecina - tā mēdz būt tad, ja suns sasities krītot vai cietis nelaimes gadījumā u.tml.

Par pirmo palīdzību iekšēju ievainojumu un dziļu brūču gadījumā sk. publikāciju Durtas brūces.



1. Nekad neraujiet ārā priekšmetu, kas caurdūris suņa ādu. (Šī priekšmeta izraušana var izraisīt liktenīgu iekšējo asiņošanu. Vienmēr mēģiniet pārvietot suni kopā ar priekšmetu. Ja arī tas nav iespējams, jums jārēķinās ar suņa iespējamo bojāeju, kad viņš tiks šķirts no priekšmeta, kas to caurdūris.)

2. Nomieriniet suni, ar uzspiedienu mēģiniet apturēt asiņošanu. Gādājiet, lai sunim netrūktu gaisa.

3. Ja nepieciešams, izdariet KPA (kardiopulmonāro atdzīvināšanu, t.i., mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu).

4. Rēķinieties, ka ir iespējams šoks. Ietiniet suni segā, lai viņam būtu silti, un nekavējoties meklējiet veterinārārsta palīdzību.



Atcerieties, ka ir iekšējie ievainojumi, par kuriem nekādas ārējas pazīmes neliecina, piemēram, diafragmas, urīnpūšļa bojājumi, smadzeņu satricinājums u.tml. Ja jūsu suns cietis kādā negadījumā vai arī viņam ir ārēji ievainojumi, turklāt jūs novērojat šoka pazīmes, nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.

Izsmeļošāku informāciju meklējiet publikācijā Durtas brūces.

Durtas brūces

Durtas brūces gandrīz vienmēr tiek arī inficētas. Citu dzīvnieku kodumi var ārēji likties nenozīmīgi, bet bojājums zem ādas tomēr ir ļoti nopietns.



Dzīvnieku kodumi



1. Nomieriniet suni. Ja nepieciešams, savaldiet viņu un uzlieciet uzpurni. Lieki neriskējiet. Ja suns joprojām ir satraukts vai cieš sāpes, viņš var jums iekost.

2. Ja sunim ir durta brūce krūtīs, uzlieciet tai tīru, mitru

drānu. Stingri nosaitējiet krūškurvi, lai brūce būtu slēgta.

3. Novērsiet šoku, ja nepieciešams, izdariet KPA (kardiopulmonāro atdzīvināšanu, t.i., mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu) un nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.

4. Ja caurdurts suņa vēders un redzami iekšējie orgāni, neļaujiet sunim atsegtos audus laizīt vai košļāt. Ja iespējams, apmazgājiet atsegtos audus ar tīru ūdeni, aptiniet suņa vēderu ar siltu, mitru drānu, gādājiet, lai sunim būtu silti, un steidzīgi meklējiet veterinārārsta palīdzību.

5. Ja caurdurts muskulis, iztīriet brūci ar 3% ūdeņraža pārskābi, gādājiet, lai sunim būtu silti, novērsiet šoku un nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.



Neapstrādājiet vaļējas krūškurvja vai vēdera brūces ar antiseptiskiem vai dezinficējošiem līdzekļiem!



Šautas brūces



1. Nomieriniet suni un, ja nepieciešams, savaldiet.

2. Sniedziet pirmo palīdzību (apturiet asiņošanu utt.).

3. Pat ja jums šķiet, ka suns ir tikai viegli ievainots, nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.



Bultas vai zari



1. Neraujiet bultu vai zaru ārā.

2. Nogrieziet bultu vai zaru apmēram 5 cm attālumā no suņa ķermeņa. Tas nepieciešams, lai, suni kustinot, brūce nekļūtu dziļāka vai plašāka.

3. Nosaitējiet suņa ķermeni visapkārt tai vietai, kur ieurbusies bulta vai zars. (Tas neļaus priekšmetam kustēties un padziļināt ievainojumu.)

4. Ja nepieciešams, novērsiet šoku un nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.



Šķembas



1. Nomazgājiet netīrumus ar ziepēm un siltu ūdeni.

2. Izraujiet šķembu ar pinceti.

3. Pēc tam, kad šķemba izrauta, vēlreiz nomazgājiet ievainoto vietu ar siltu ziepjūdeni vai kādu dezinficējošu līdzekli.



Durtas brūces vajag apsaitēt tikai tad, ja tās stipri asiņo, ir skarts vēders vai arī priekšmets, kas caurdūris ādu, joprojām atrodas brūcē.

Ja sunim ir durts brūce, vienmēr vajag sazināties ar veterinārārstu. Kaut arī stinguma krampji suņiem sastopami krietni retāk nekā cilvēkiem, tomēr dziļās brūcēs šī baktērija var savairoties. Veterinārārsts izlems, vai sunim nepieciešams iedot kādu pretlīdzekli.

Stinguma krampji var sākties piecas līdz piecpadsmit dienas pēc ievainojuma. Stinguma krampju pazīmes:

Paaugstināts jutīgums pret gaismu un skaņu

Ausis stīvākas nekā parasti

Pietūkuši iekšējie plakstiņi

Vispārējs stīvums, kas beidzas ar paralīzi

Suns nevar nostāvēt kājās
Asiņošana

Ārējā asiņošana ir acīm redzama, bet iekšējā asiņošana ir grūtāk pamanāma, tomēr tikpat bīstama. Ja jūsu suns ir guvis smagu ievainojumu un izrāda fizisku vārgumu, meklējiet šoka pazīmes.

Strūklveida asiņošana liecina, ka ir savainota artērija. Arteriālo asiņošanu apturēt nav tik viegli. To izdara ar tiešu, stingru uzspiedienu ievainotajai vietai.

Par brūču tīrīšanu, apkopšanu un apsaitēšanu lasiet publikācijā Brūču apkopšana.

Iekšējā asiņošana



1. Ja suns ir pakritis guļus, noguldiet viņu uz sāniem tā, lai galva būtu izstiepta.

2. Paceliet pakaļkājas mazliet uz augšu, izmantojot šim nolūkam saritinātu segu, dvieli vai spilvenu (saritinātais priekšmets paliekams zem pakaļkājām).

3. Satin suni mētelī vai segā un nekavējoties nogādā pie veterinārārsta.



Galvas un rumpja asiņošana



1. Savaldiet suni.

2. Nelielās brūces iztīriet. Ja asiņošana ir stipra, apturiet to, piespiežot ievainojuma vietai uzsūcošu tamponu. Tamponu tur piespiestu brūcei vismaz divas minūtes. (Sanitārie dvielīši ļoti labi noder asiņojošu brūču apklāšanai.)

3. Ņemiet nost uzsūcošo tamponu. Nostipriniet to ar marli vai kādu auduma strēmeli, kuru apsaitē tikai tik cieši, lai tampons turētos pie brūces.

4. Nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.



Asiņojoša auss



1. Auss stipri asiņo. Vairākas minūtes turiet piespiestus abām auss pusēm uzsūcošos tamponus.

2. Neņemiet tamponus nost. Atbalstiet ausi pret suņa galvu un aptiniet gan galvu, gan ausi ar marli. (Apsaitējums nedrīkst būt pārāk ciešs, jo tinums ap kaklu var traucēt sunim elpot.) Labs apsaitējums iznāk no īszeķes, kurtai nogriezta pēdas daļa, jo šādu "cauruli" var viegli pārmaukt pāri suņa galvai, un tā neļaus ievainotajai ausij izkustēties no vietas.

3. Tajā pašā dienā dodieties pie veterinārārsta.



Asiņojošs deguns



1. Savaldiet suni un pielieciet viņam pie deguna kaut ko aukstu. (Nevajag uzlikt sunim uzpurni. Tas viņam apgrūtinās elpošanu caur muti.)

2. Turiet pie nāsīm piespiestu uzsūcošu tamponu, lai palīdzētu veidoties krevelei.

3. Deguna asiņošanu izraisa deguna trauma vai ievainojums. Konsultējieties pa telefonu.



Asiņojoši locekļi



1. Ja asiņošana ir neliela, savaldiet suni, piespiediet pie brūces uzsūcošu tamponu, iztīriet to ar 3% ūdeņraža pārskābi un apsaitējiet ievainoto ķepu.

2. Ja asiņošana ir stipra un no brūces ar strūklu plūst koši sarkanas asinis, ļoti stingri uzspiediet ar īkšķi tieši uz artērijas. Ja ievainotā artērija ir saskatāma ķermeņa virspusē, tamponu piespiediet uz neilgu laiku, vai arī nedariet to nemaz. Visbiežākie ir tieši kāju ievainojumi.

3. Kā žņaugu varat izmantot kaklasaiti vai auduma strēmeli.

4. Paceliet suņa pakaļkāju tā, lai tā atrastos virs sirds.

5. Nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.



Asiņojošas ķepas



1. Savaldiet suņi un nelielas brūces iztīriet ar 3% ūdeņraža pārskābi. Pārbaudiet, vai brūcē nav iekļuvis kāds svešķermenis (piemēram, stikla šķembas), un, ja ir - izņemiet to. (Nelietojiet kodīgus antiseptiskus līdzekļus.)

2. Uzspiediet brūcei ar tīru uzsūcošo tamponu. Ja asinis sūcas tam cauri, neņemiet tamponu nost, bet uzlieciet tam virsū nākamo.

3. Ja pēc četrām minūtēm brūce ir mitējusies asiņot, uzlieciet tai apsēju. Pa telefonu lūdziet padomu veterinārārstam.

4. Ja pēc četrām minūtēm brūce joprojām asiņo, saglabājot uzspiedienu, cieši nosaitējiet ķepu un nekavējoties vediet suni pie veterinārārsta.

5. Otrs variants - izmantojot kaklasaiti vai mīksta auduma strēmeli, uzlieciet žņaugu un nekavējoties vediet suni pie veterinārārsta. (Cieši savilktu žņaugu uz ķepas nedrīkst turēt ilgāk par 15 minūtēm. Uz divām minūtēm atlaidiet žņaugu vaļīgāk, tad atkal savelciet to ciešāk, bet atkārtojiet savilkšanu tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams. Nepareiza darbošanās ar žņaugu var būt bīstama suņa veselībai.)



Asiņojošs nags



1. Savaldiet suni un pielieciet pie asiņojošā naga tīru uzsūcošo tamponu.

2. Nolūzušo nagu noņemiet tikai tādā gadījumā, ja tas nokarājas tik vaļīgi, ka to var sakustināt ar vieglu pieskārienu. Saņemiet nagu pirkstos un ātri noraujiet.

3. Ja nags asiņo, tomēr vēl diezgan stipri turas pie pamatnes, apsaitējiet to un 24 stundu laikā dodieties pie veterinārārsta. (Ja asiņošana sākas tāpēc, ka, apgriežot sunim nagus, jūs kādu nagu esat nogriezis par īsu, uz divām minūtēm piespiediet pie asiņojošā naga tīru uzsūcošo tamponu. Pielieciet pie ievainotās vietas dzelzs sulfāta vai sudraba nitrāta nūjiņu (tās var iegādāties veterinārajās aptiekās un klīnikās). Ja asiņošana turpinās, piesaitējiet tamponu pie ķepas ar marli un nostipriniet apsaitējumu ar plāksteri. Apsaitējumu var noņemt pēc 24 stundām.)



Asiņojoša aste



1. Aste parasti asiņo ļoti stipri. Apturiet asiņošanu ar uzspiedienu. (Satveriet suņa asti tās mīkstajā vidusdaļā tā, lai jūsu īkšķis atrastos zem astes, bet pārējie pirksti - tās virspusē. Izdariet uzspiedienu ar īkšķi, lai mazinātu asiņošanu.)

2. Pielieciet pie asiņojošās vietas uzsūcošo tamponu un piesaitējiet to ar marli, nostipriniet apsaitējumu ar plāksteri.

3. Ja astes garums to atļauj, apsaitējiet un piesieniet asti pie suņa sāniem. (Astes luncināšana pastiprina asiņošanu un, berzējoties gar apsaitējumu, asiņojošā vieta var tikt vēl vairāk savainota.)

4. Ja asiņo astes galiņš, 24 stundu laikā jādodas pie veterinārārsta. (Lauztu astes galu ir ļoti grūti sadziedēt. Reizēm nākas to amputēt līdz pat veselajam posmam, kas dzīst normāli.)



Par brūču tīrīšanu, apkopšanu un apsaitēšanu lasiet publikācijā Brūču apkopšana.

Kā apkopt brūces

Izmeklējot cietušo suni, jūs varat atrast ievainojumus, kurus nepieciešams nekavējoties apkopt. Bieži vien šie ievainojumi ir sāpīgi. Rīkojieties uzmanīgi, lai sagādātu sunim iespējami mazāk nepatīkamu sajūtu, jo pat vismīlīgākais suns var no sāpēm vai izbailēm iekost. Izmēģiniet brūču meklēšanu un apkopšanu, kamēr jūsu suns vēl ir sveiks un vesels, rīkojieties tieši tā, kā īsta ievainojuma gadījumā.

Brūces var būt slēgtas un vaļējas. Ja brūce ir slēgta, āda nav pārplēsta. Ja brūce ir vaļēja, āda ir pārplēsta. Lūzuma

gadījumā iespējamas kā viena, tā otra veida brūces. Caur brūcēm suņa organismā var iekļūt infekcija.



Slēgtās brūces



Slēgtās brūces var būt maldinošas. Tā kā āda nav pārplēsta, rodas iespaids, ka ievainojums nav pārāk nopietns. Nenovērtējiet slēgto brūci par zemu, tā var izskatīties nenozīmīga, bet īstenībā zem ādas var slēpties bīstams iekšējais ievainojums, kura sekas var parādīties pēc vairākām dienām. Pat ja slēgtā brūce šķiet niecīga, piezvaniet savam veterinārārstam un palūdziet viņam padomu.



Slēgto brūču pazīmes:

Pietūkums

Sāpes

Ievainojuma vietā mainījusies ādas krāsa

Ievainojuma vieta ir karsta

Ārēji bojājumi, piemēram, nobrāzta āda

Pirmā palīdzība slēgto brūču gadījumā:



1. Pēc iespējas ātrāk uzlieciet brūcei aukstu kompresi. (Kompresēm ideāli noder maisiņš ar, piemēram, saldētiem zirņiem, jo tie atkūst ātrāk nekā ledus un labi piekļaujas ievainotajai vietai.)

2. Ja ir ādas nobrāzumi, iztīriet tos ar sālsūdeni (1 tējkarote sāls uz 0,3 l ūdens) vai ar 3% ūdeņraža pārskābi. Pēc tīrīšanas nobrāzumus var apstrādāt arī ar kādu antiseptisku šķidrumu vai aerosolu, kas neizraisa spēcīgu kairinājumu.

3. Meklējiet vēl citas slēgtās brūces, it īpaši, ja jūsu sunim uzbraukusi automašīna. Prasiet padomu veterinārārstam.



Vaļējās brūces



Kad āda ir pārplēsta, audi ir atklāti netīrumu un baktēriju iedarbībai. Pastāv liels risks, ka brūce tiks inficēta. Nekavējoties sniedziet pirmo palīdzību, lai apturētu asiņošanu, novērstu tālāku suņa veselības apdraudējumu vai mazinātu sāpes. Cik ātri vien iespējams, meklējiet veterinārārsta palīdzību. Atcerieties - kaut arī vaļējās brūces var likties nopietnākas, suņa dzīvībai bieži vien bīstamākas ir slēgtās brūces.



Vaļējo brūču pazīmes:

Āda ir pārplēsta, dažreiz tikai caurdurta

Sāpes

Asiņošana

Suns pastiprināti laiza vai pievērš uzmanību savainojuma vietai

Pirmā palīdzība vaļēju brūču gadījumā:



Stipri asiņojošas brūces



1. Lai apturētu asiņošanu, piespiediet pie brūces kādu uzsūcošu materiālu. Ja ir pieejama pirmās palīdzības aptieciņa, izmantojiet tamponu, kas nepielīp pie brūces. Var izlīdzēties arī ar jebkuru tīru, uzsūcošu materiālu, piemēram, virtuves dvieli vai salveti. Ar asinīm piesūkušos tamponu nevajag ņemt nost no brūces, jo tā var noraut sarecējušo asiņu kārtiņu un asiņošana var atsākties. Nelietojiet dezinficējošos vai antiseptiskos līdzekļus.

2. Ja nepieciešams, pielieciet ievainotajai vietai papildu tamponu un, ja vien iespējams, paceliet ievainoto vietu tā, lai tā atrastos virs suņa sirds. Neceliet uz augšu kāju, ja tajā ir iespējams lūzums.

3. Novērsiet šoku.



Sīkāks skaidrojums, kā apturēt asiņošanu dažādās ķermeņa vietās, kā atrast pareizo uzspiediena punktu un kā uzlikt žņaugu, sniegts publikācijā Asiņošana.



Brūces, kuras neasiņo stipri



1. Nelielas brūces apstrādājiet ar 3% ūdeņraža pārskābi, sālsūdeni, antiseptisku šķīdumu vai tīru ūdeni.

2. Iztīriet no brūces netīrumus, šķembas vai skabargas, dariet to ar pinceti vai tīriem pirkstiem. Ādu un vilnu ap brūci nomazgājiet ar ziepēm un ūdeni. Neraujiet ārā no brūcēm lielus priekšmetus, piemēram, bultas vai koka šķēpeles, jo šādai rīcībai var sekot neapturama asiņošana. Nekavējoties dodieties pie tuvākā veterinārārsta. (Brūču tīrīšanai labi noder ūdens strūkla. Piemēram, var izmantot ierīces, kuras lieto augu apsmidzināšanai, noregulējot sprauslu tā, lai ūdens nevis tiktu izsmidzināts, bet gan tecētu ar nelielu strūklu.)

3. Ja brūcē ielipusi vilna, nogrieziet to, kamēr tā vēl mitra, vai arī uzziediet uz šķērēm nedaudz vazelīna - tad vilna pieķersies pie šķēru asmeņiem un to būs vieglāk nogriezt.

4. Kad brūce ir iztīrīta un no ārpuses dezinficēta, to vajag nosusināt ar tīru drāniņu.



Vaļējas brūces nedrīkst berzēt, šādi ievainojumu var padarīt tikai nopietnāku. Atcerieties, ka arī neliela izmēra vaļējas brūces var slēpt nopietnu savainojumu - tās var būt dziļas un bīstamas. Neaizmirstiet, ka pastāv inficēšanās risks. Pēc pirmās palīdzības sniegšanas nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.
Kā uzlikt pārsēju

Pārsēji saglabā brūces sausas un pasargā tās no tālākās savainošanas, ko bieži vien izdara pats suns, brūci laizot un košļājot. Pārsēji pasargā brūces arī no inficēšanās un uzsūc mitrumu, kas izdalās no ievainotās vietas. Pārsēja vieglais uzspiediens mazina sāpes un asiņošanu, kā arī neļauj zem ādas veidoties šķidruma "kabatām". Pārsēju veido trīs kārtas: uzsūcošais tampons, marle un plāksteris.



Uzsūcošais tampons



Vislabāk lietot šim nolūkam īpaši paredzētu, sterilu un pie brūces nelīpošu tamponu, bet steidzamos gadījumos tampona vietā var izmantot jebkuru tīru, uzsūcošu materiālu. Labi noder mutes dvieļi un kokvilnas virtuves dvieļi, papīra salvetes nav tik ieteicamas, jo tās pēc lietošanas ir grūti noņemt no brūces. Ja pieejamas tikai papīra salvetes, tās pirms noņemšanas jāsamitrina. Antiseptiskus krēmus, losjonus vai aerosolus izmantojiet tikai nelielām brūcēm.



Marles saite



Tamponu pie ievainojuma vietas piestiprina, piesaitējot to ar marles saiti. Saiti nedrīkst aptīt pārāk cieši, jo tas var traucēt asinsriti. Vislabāk izmantot elastīgās marles saites.



Plāksteris



Plāksteris nodrošina, lai marle un tampons turētos tieši pie ievainotās vietas. Tam jābūt uzliktam pietiekami cieši, lai suns to nevarētu noraut, bet ne tik cieši, lai būtu traucēta asinsrite. Daudzi plāksteri ir elastīgi. Tie ir ieteicamāki tāpēc, ka ievainojuma vieta bieži vien pietūkst un pēc dažām stundām tiek traucēta asinsrite, kaut gan iesākumā apsējs nav bijis par ciešu.



Vispārējā pārsēju uzlikšanas tehnika



1. Pēc brūces iztīrīšanas, dezinficēšanas un nosusināšanas uzlieciet ievainotajai vietai tamponu.

2. Pārlieciet marli vienai tampona malai un sāciet to tīt ap tamponu tā, lai tas neizkustētos no vietas, kurā tam jāatrodas. Pirmais marles tinums ap tamponu nodrošina tā neizkustēšanos no vietas. Katrs nākamais tinums nosedz vienu trešdaļu iepriekšējā. Turpiniet tīt marli, līdz apsaitēts viss tampons un pārsējs apsedzis arī abus tā galus.

3. Ar vienu roku pieturiet marles galu, lai tā neatritinātos, un aptiniet pirmo plākstera kārtu. Tiniet plāksteri tā, lai tas abos galos nosegtu marli un pieliptu arī vilnai. Tas aizkavēs apsēja noslīdēšanu. Tinot ap marli plāksteri, sākumā pabāziet zem marles divus pirkstus, pēc tam pirkstus izvelciet un turpiniet tīt, nesavelkot plāksteri ciešāk kā iepriekš. Tā rīkojoties, plāksteris nekad netiks uzlikts pārāk cieši.

4. Apsējam jābūt tīram un sausam. Kad suns iet ārā, aptiniet apsēja vietu ar plastikāta maisiņu. Neļaujiet apsējam samirkt. Maisiņa piestiprināšanai pie apsēja nedrīkst izmantot elastīgās saites, jo tās traucēs asinsriti, un tam var būt ļoti bēdīgas sekas.

5. Apsējs jāmaina katru dienu, ja vien veterinārārsts jums nav devis citu rīkojumu. Ilgstoši nenoņemot apsēju, palielinās inficēšanās risks, bet traucētās asinsrites dēļ var sākties audu atmiršana.

6. Apsaitētas brūces ir ļoti jutīgas pret infekciju. Ja brūce pietūkst vai arī no tās sāk izdalīties strutas, vediet suni pie veterinārārsta. Ja no brūces plūst slikta smaka, veterinārārsta palīdzība nepieciešama nekavējoties.

7. Raugieties, lai jūsu suņa dzīvesveids būtu mierīgs, un samaziniet pastaigas, kamēr brūce nav sadzijusi un apsēju var ņemt nost. Kamēr brūce vēl ir pārsieta, neļaujiet sunim skraidīt savā vaļā.

8. Ja jūsu suns košļā apsēju, veterinārārsts var tam uzlikt plastikāta norobežojošo apkakli, kas jānēsā līdz tam brīdim, kad apsēju var ņemt nost. Neļaujiet sunim darboties gar apsēju.

Kā izgatavot šinu

Uz laiku uzlikta šina samazina ievainotā suņa pārvadāšanas bīstamību. Tai jābūt pietiekami stingrai, lai noturētu suņa ķepu kādā noteiktā stāvoklī, tomēr tā nedrīkst būt piesaitēta tik cieši, ka tiek traucēta asinsrite. Nemēģiniet pirms šinas piestiprināšanas ievilkt izmežģītu kaulu vai novietot pareizā stāvoklī lauztu kaulu, jo sunim tas sagādās lielas sāpes. To izdarīs jūsu veterinārārsts, iešļircinot sunim kādu spēcīgu sāpes remdējošu līdzekli. Izmēģiniet šinas uzlikšanu veselam sunim, taču dariet to tikai tad, ja viņš ir draudzīgi noskaņots un ļauj jums darboties.

1. Jūsu uzdevums ir imobilizēt lauzto kaulu. Šinas izgatavošanai izmantojiet jebkuru pieejamo materiālu: žurnālus, avīzes, saritinātu kartonu, žoga kārtis utt. Vislabāk šina ir vate - ja to lielos daudzumos aptin ap lūzuma vietu.



Avīžu un žurnālu izmantošana:

2. Aptiniet šinai izmantojamo materiālu tā, lai būtu apsegta visa suņa kāja, un nostipriniet šinu ar plāksteri. Šinai noteikti jāsedz locītavas virs un zem iespējamās lūzuma vietas. Pārliecinieties, ka šina ir uzlikta pietiekami stingri un nenoslīdēs, kad suns tiks pārvietots. Nenostiepiet plāksteri pārāk cieši, lai netiktu traucēta asinsrite



Dvieļu, palagu vai vates izmantošana:

3. Salokiet palagu vai dvieli tā, lai tas būtu biezāks, un pastumiet to zem ievainotās kājas. Aptiniet audumu ap kāju un nostipriniet tinumu ar plāksteri. Atkārtojiet to pašu ar otru auduma gabalu, līdz tinums ir tik biezs, ka tas nodrošina kājas nekustīgumu. (Tīšanas laikā ievainoto kāju jācenšas kustināt pēc iespējas mazāk.)

Ja pastāv aizdomas, ka sunim ir kaut kas lauzts, pirms vedat viņu pie veterinārārsta, pacentieties imobilizēt cietušo vietu.

Ja kauls ir redzams, pirms šinas uzlikšanas apsedziet to ar tīru tamponu. Nelieciet uz tampona nekādas ziedes.

Jebkura traumatiska ievainojuma gadījumā meklējiet šoka pazīmes. Šoks ir bīstams suņa dzīvībai. Vispirms jānovērš šoks, un tikai tad jāķeras pie šinas uzlikšanas.

Kā uzlikt žņaugu

Žņaugs jālieto uzmanīgi, reizēm tas var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Ja vien iespējams, mēģiniet apturēt asiņošanu ar uzspiedienu. Ja ir aizdomas, ka sunim iekodusi indīga čūska, lai aizkavētu indes izplatīšanos pa visu ķermeni, ieteicamāk lietot ledus maisiņu un koduma vietu imobilizēt, nevis uzlikt žņaugu. Lietojiet žņaugu tikai tad, ja suņa kāja stipri asiņo un ar citu paņēmienu jums neizdodas asiņošanu apturēt. Žņauga uzlikšanu veselam sunim izmēģināt nevajag, jo tā ir sāpīga un nepatīkama procedūra.

1. Aptiniet ap asiņojošo brūci audumu (kaklasaiti, mīkstu jostu, auduma strēmeli vai marli) un sasieniet to mezglā.

2. Pastumiet zem žņaugam izmantotā apsaitējuma pildspalvu, zīmuli, irbuli vai jebkuru citu garenu, cietu priekšmetu un grieziet to apkārt, kamēr asiņošana mitējas.

3. Nostipriniet zīmuli vai citu lietoto priekšmetu, pietinot to ar audumu u.tml., lai apsējs būtu stingrs un ciešs. Nekavējoties meklējiet veterinārārsta palīdzību.



Ciešs žņaugs aptur asinsriti. Ja to atstāj uzliktu pārāk ilgi, sunim var "atmirt" ķepa.

Kā pacelt, nest un pārvadāt suni

Ceļot un pārvadāt ievainoto suni, rīkojieties ļoti uzmanīgi. Rupja apiešanās nodara sunim sāpes un var pasliktināt ievainojuma stāvokli. Ja nepieciešams, aizsargājiet sevi, uzliekot sunim uzpurni. Ja suns jums iekodis, noteikti dodieties pie ārsta. Izmēģiniet suņa celšanu, vešanu un pārvadāšanu, kamēr viņš ir sveiks un vesels, lai jums būtu pieredze, kā rīkoties steidzamā gadījumā.

Uzpurni nedrīkst uzlikt sunim, kurš vemj, raustās konvulsijās, ir norijis indi, vai arī, ja viņam ir acīm redzami mutes vai žokļa ievainojumi.



Nelieli ievainojumi



Mazi suņi:

1. Ja ievainotais suns vēlas pats iet uz automobili, ļaujiet viņam to darīt.

2. Paceliet mazo suni, ar vienu roku pieturot viņa kaklu vai kaklasiksnu, bet ar otru roku balstot muguru un ķermeni.

3. Piespiediet suni pie sava ķermeņa un ērti satveriet, turot roku zem krūškurvja.



Vidēji suņi:

1. Aplieciet vienu roku sunim ap kaklu un pievelciet to sev klāt.

2. Pabāziet otru roku sunim zem cirkšņiem un pievelciet viņa ķermeni sev klāt.

3. Turot savu muguru, cik taisni vien iespējams, neļaujiet sunim jums uz rokām locīties. Paceliet suni, uzreiz iztaisnojoties visā augumā. Tas pasargās jūsu muguru.



Lieli suņi:

1. Palieciet vienu roku no sāniem sunim zem kakla tā, lai sasniegtu no jums tālākatrodošos suņa kāju. Pārliecinieties, ka jūsu roka netraucē sunim elpot.

2. Palieciet otru roku no sāniem sunim zem rumpja, cieši satverot no jums tālākatrodošos kāju.

3. Virzot rokas vienu pretim otrai, pievelciet suni sev klāt. Ar taisnu muguru celieties augšā, suņa svaru balstot uz saviem kāju muskuļiem.



Bīstamie ievainojumi



Par bīstamiem uzskata tādus ievainojumus vai veselības traucējumus, kas neļauj sunim pašam pārvietoties - parasti tie ir lūzumi vai paralīzes. Esiet ļoti uzmanīgi, paceļot suni, kuram ir šādi smagi veselības traucējumi. Jums jārīkojas šādi:

Jābalsta suņa mugura

Lauztās kājas jātur paceltas

Ievainotajam krūškurvim jābūt vērstam uz leju, mazliet pavēršot uz augšu to plaušu, kura nav skarta. (Ja ir gan ievainots krūškurvis, gan lauztas kājas, priekšroka jādod pareizam krūškurvja stāvoklim)

Ļaujiet sunim pašam ieņemt tādu stāvokli, kādā viņam ir vieglāk elpot

1. Ievainotā suņa mugurai jābūt pavērstai pret jums.

2. Noguldiet suni uz dēļa. (Lielam sunim noderēs gludināšanas dēlis, bet pārliecinieties, vai tas ietilps jūsu automobilī.)

3. Ja nav neviena, kas jums varētu palīdzēt, piesaistiet suni pie nestuvēm. (Par nestuvēm var noderēt arī kāds izņemams plaukts.)

4. Ja jūsu rīcībā nav dēļa, novietojiet suni uz kādas segas vai liela dvieļa. Ietiniet suni segā. Tā jūs varat pārvietot mazu suni.

5. Ielieciet nelielo suni kastē vai novietojiet viņu uz salocītas segas un tad nesiet uz automobili. Lai uz segas vai dēļa aiznestu līdz automobilim lielus suni, ir nepieciešami divi cilvēki. Automobilī suni novieto ar muguru pret sēdekļa atzveltni.

6. Brauciena laikā suns jāsavalda un jānomierina. Ja nav neviena, kas varētu kopā ar suni sēdēt uz aizmugures sēdekļa, apspraudiet sunim apkārt segas un spilvenus. Apsedziet suni ar segu, lai saglabātu siltumu un samazinātu šoka iespējamību. (Aukstā laikā ieslēdziet automobiļa apsildi, lai sunim nebūtu auksti.)

Ja ievainojumi ir ļoti nopietni, netērējiet laiku nestuvēm piemērotu priekšmetu meklēšanai.

Pēc iespējas ātrāk vediet suni uz veterināro klīniku, tikai izvairieties no straujām kustībām, lai tādējādi nepasliktinātu suņa stāvokli.

Paceļot un pārnesot ievainotu suni, jācenšas viņa ķermeni nesaliekt un nekustināt.
Pirmās palīdzības pamatiemaņas: ar ko sākt?

Ja notiek nelaimes gadījums, ātri izmeklējiet savu suni. Tas palīdzēs jums pieņemt pareizo lēmumu un izvēlēties atbilstošus pirmās palīdzības sniegšanas paņēmienus. Izmeklēšanu izmēģiniet, kamēr jūsu suns vēl ir sveiks un vesels:

Savaldiet suni

Pārbaudiet elpošanas ātrumu un ritmu

Pārbaudiet sirdsdarbības ātrumu un ritmu

Meklējiet šoka pazīmes

Lai atviegloti treniņizmeklēšanu, lieciet sunim stāvēt vai sēdēt. Nemēģiniet visus izmeklēšanas paņēmienus veikt uzreiz. Neaizmirstiet suni par paklausību apbalvot ar kādu kārumu, glāstu vai uzslavu. Apbalvojiet suni pēc katra izmeklēšanas posma.

Pēc tam, kad būsiet savu suni izmeklējis, var izrādīties, ka pirmā palīdzība dzīvniekam jāsniedz jums pašam. Pirmās palīdzības pamatiemaņas ir šādas:

Mākslīgā elpināšana

Sirds masāža

Brūču apkopšana

Saišu, šinu, žņauga un norobežojošās apkakles uzlikšana

Slimā vai ievainotā suņa pacelšana un transportēšana

Ja stāvoklis ir patiešām kritisks, atcerieties, ka jūsu pamatuzdevums ir glābt suņa dzīvību, nepieļaut tālāku kaitējumu suņa veselībai un veicināt viņa atveseļošanos.



Savaldīšana



Veicot suņa izmeklēšanu, savaldīšanas paņēmienus jācenšas izmantot pēc iespējas mazāk, jo pārmērīga rosīšanās ap suni viņu tikai nevajadzīgi satrauks. Ja suns izskatās nobijies vai arī ievainojumi sagādā tam stipras sāpes, uzlieciet sunim uzpurni.



1. Tuvojieties sunim mierīgi. Runājiet ar viņu nomierinošā balsī. Sākumā izvairieties skatīties sunim acīs, jo tas viņu var izbiedēt.

2. Joprojām sarunājieties ar suni, mēģiniet pēc dzīvnieka izturēšanās noteikt, cik ļoti tas ir izbijies. Ja suns ir nomierinājies, paglāstiet viņu zem zoda un uzlieciet kaklasiksnu. Izmeklējot rāmu suni, saudzīgi, bet vienlaikus stingri satveriet suņa purnu. Ar brīvo roku izdarot suņa izmeklēšanu, piespiediet viņu sev mazliet klāt. (Ja kaklasiksna nav pieejama, var izlīdzēties ar kādu jostu vai bikšu siksnu.)

3. Uzbudinātu suni savalda, ātri uzmetot tā purnam no 50 līdz 70 cm garas mīkstas, izturīgas saites pagatavotu cilpu. (Izmantojiet marles saiti, kaklasaiti, kokvilnas auduma strēmeli vai jebkuru citu mīkstu audumu. Tikai galējas nepieciešamības gadījumā lietojiet auklu, virvi vai kādu citu raupju materiālu, jo tie var savainot suņa purnu.)

4. Lai izmeklētu ļoti maza auguma sunīti vai suni, kuram ir strups purns, aptiniet sunim ap kaklu dvieli. Izdarot izmeklēšanu, dvieli var saspraust ar spraužamadatu.



Elpošanas pārbaudīšana



Normāls suņa elpošanas ritms svārstās no desmit līdz trīsdesmit elpas vilcieniem minūtē. Mazo šķirņu suņi un jaunie suņi elpo ātrāk nekā lielie vai briedumu sasniegušie suņi. Elpošanas ātrums ievērojami pieaug pēc pastaigas vai rotaļas. Novērojiet un pierakstiet sava suņa normālo elpošanas ritmu.

Pēc pastaigas vai uztraukuma brīžos suns strauji elso, lai izsargātos no pārkaršanas. Gluži tāpat suns elso arī tad, ja cieš sāpes. Elsošana ir daudz ātrāka par normālu elpošanu, tāpēc, nosakot sava suņa normālo elpošanas ritmu, ņemiet vērā tikai vienmērīgu elpošanu caur degunu.

Reizēm šķiet, ka sunim ir elpošanas grūtības, taču patiesībā tā ir tikai savdabīga šķaudīšana "uz iekšu". Šī savādā parādība atgādina smagu astmas lēkmi, kaut gan suņa veselībai nekādas briesmas nedraud.



1. Brīdī, kad jūsu suns nav satraucies, novērojiet, cik reižu viņš ievelk elpu divdesmit sekunžu laikā. Jāuzskaita vai nu ieelpa vai izelpa, bet ne abas kopā. Iegūto skaitli reiziniet ar trīs, lai aprēķinātu elpošanas ātrumu minūtē.

2. Ja jūsu sunim ir ļoti kupls kažoks vai arī viņš elpo tik sekli, ka krūškurvja cilāšanās praktiski nav pamanāma, turiet pie suņa purna zīdpapīra lapiņu un saskaitiet, cik reižu tā divdesmit sekunžu laikā noplivinās. Tāpat kā iepriekš, iegūto skaitli reiziniet ar trīs.

3. Varat arī uzlikt uz suņa krūškurvja savu plaukstu - tad sajutīsiet, cik reižu tas divdesmit sekunžu laikā pacelsies. Iegūto skaitli reiziniet ar trīs.



Sirdsdarbības pārbaudīšana un pulsa mērīšana



Suņa sirdsdarbības ātrums svārstās no 60 līdz 160 sitieniem minūtē. Lieliem, spēcīgiem suņiem sirdsdarbība ir gausāka nekā maziem suņiem un kucēniem. Pēdējiem sirdsdarbības ātrums var sasniegt 200 sitienus minūtē. Novērojiet un pierakstiet sava suņa normālas sirdsdarbības ritmu.

Satraukuma brīžos un pēc pastaigas suņa sirdsdarbība strauji paātrinās. Tā paātrinās arī tad, ja suns cieš sāpes, viņam ir drudzis, viņš atrodas šoka sākumstadijā, ir saindējies, sakosts, guvis elektrotraumu, vai arī viņam ir sirdslēkme. Suņa sirdsdarbības normālais ātrums jānovēro, kad dzīvnieks atrodas miera stāvoklī un ir vesels.



1. Parunājiet ar suni nomierinošā balsī. Saudzīgi, bet pietiekami stingri uzlieciet savu plaukstu uz suņa krūškurvja tieši zem viņa kreisā elkoņa. Saskaitiet, cik reižu sirds sitas divdesmit sekunžu laikā. Lai aprēķinātu sirdsdarbības ātrumu minūtē, iegūto skaitli sareiziniet ar trīs.

2. Ja suņa krūškurvis nav pārāk plats, satveriet to ar plaukstu tieši zem suņa elkoņiem. Saskaitiet sirdspukstus, kurus sajutīsiet divdesmit sekunžu laikā, un iegūto skaitli reiziniet ar trīs. Tas būs suņa normālais sirdsdarbības ātrums vienā minūtē.

3. Lai izmērītu pulsu, ar pirkstu galiem meklējiet to tajā vietā, kur suņa pakaļkāja savienojas ar ķermeni. Pulsu meklē, apļveidā kustinot pirkstus. Saskaitiet pulsa sitienus divdesmit sekunžu laikā un iegūto skaitli reiziniet ar trīs. Tas būs pulsa ātrums vienā minūtē.



Smaganu pārbaudīšana



Smaganu krāsa ir svarīgs suņa veselības stāvokļa rādītājs. Bālas vai baltas smaganas var liecināt par šoku. Šoks pieder pie ļoti nopietniem veselības traucējumiem, tas novēršams vispirms. Pat samērā viegla trauma var izraisīt sunim šoku.



1. Pārbaudiet suņa smaganas, saudzīgi paceļot uz augšu tā augšlūpu. Normālas smaganas ir veselīgi sārtā krāsā. (Neraizējieties, ja uz suņa smaganām ir daudz melno laukumu. Pārbaudei sameklējiet kādu sārtu laukumiņu.)

2. Izpētiet, kādā krāsā ir jūsu suņa smaganas. Baltas vai bāli sārtas smaganas gandrīz vienmēr liecina par šoku. Ja smaganas ir sārtas, uzspiediet tām ar pirkstu. Ja uzspiediena vieta tūlīt pat nekļūst sārta, tas nozīmē, ka suns ir tuvu šoka stāvoklim. (Čau-čau suņiem smaganas ir melnas, tāpēc viņiem šoka esamību nosaka, pārbaudot, kādā krāsā ir vagīnas iekšējie audi vai arī suņa dzimumloceklis zem priekšādiņas.)



Par šoku uzzināsiet, ja izlasīsiet publikāciju Šoks.

Šoks

Šoka pazīmes: bālas vai baltas smaganas, paātrināta sirdsdarbība, kas pārsniedz 150 sitienus minūtē, un strauja elpošana, kura savukārt pārsniedz trīsdesmit elpas vilcienus minūtē. Lai kas arī būtu atgadījies ar suni, vienmēr meklējiet šoka pazīmes.

Pārbaudot suņa sirdsdarbību, elpošanas ātrumu un smaganas, jūs varat noteikt, vai sunim nav iestājies šoks. Šoku var izraisīt asiņošana, sirdslēkme, vemšana un / vai caureja, smaga trauma, zarnu samešanās, kāda insekta dzēlums vai dzīvnieka kodums, saindēšanās, cukura diabēts un daudzas citas slimības vai traumas. Šoka stāvoklis sunim jānovērš vispirms, viss cits var pagaidīt, jo šoks var novest pie bezsamaņas un pat nāves.



Agrīnās šoka pazīmes:

Elpošana ir straujāka par normālo

Sirdsdarbība miera stāvoklī ir straujāka par normālo

Smaganas ir bālas vai gaiši rozā krāsā

Suns ir nemierīgs vai uztraukts

Suns ir apātisks un vārgs

Gausi piepildās kapilāri - ilgāk nekā 2 sekundes

Temperatūra anālajā atverē normāla vai nedaudz pazemināta

Vēlīnās šoka pazīmes:

Suns elpo sekli un lēni

Nevienmērīga sirdsdarbība

Baltas vai iezilganas smaganas

Reakcijas trūkums

Ārkārtīgs vārgums vai bezsamaņa

Kapilāri piepildās ļoti gausi - 4 sekundēs

Stipri pazemināta ķermeņa temperatūra - zemāka par 36,7°C / 98°F

Šoka katastrofālās sekas var mazināt šādi:



1. Noguldiet suni uz sāniem tā, lai viņa galva būtu izstiepta.

2. Izmantojot spilvenu vai dvieļus, paceliet uz augšu ķermeņa pakaļgalu.

3. Apturiet asiņošanu, piespiežot pie brūces tamponu vai, ja nepieciešams, uzliekot žņaugu (sk. publikāciju Kā uzlikt žņaugu).

4. Ja nepieciešams, izdariet mākslīgo elpināšanu vai sirds masāžu.

5. Pasargājiet suņa ķermeni no atdzišanas, ietinot to siltā segā.

6. Nekavējoties vediet suni pie tuvākā veterinārārsta. Ja sunim ir dziļš šoks, vedot turiet viņu klēpī - tā, lai suņa priekšķepas nespiestu viņam sirdi.

Nedodiet sunim ēst vai dzert

Ja suns ir pie samaņas, neļaujiet viņam staigāt

Anafilaktiskais šoks



Anafilaktisko šoku var izraisīt kukaiņu dzēlumi, zāles vai - ļoti reti - arī ēdiens.



Anafilaktiskā šoka atpazīšana:

Vai sunim nav tikko kā iešļircinātas vai iebarotas zāles?

Vai viņam var būt iedzēlis kāds kukainis?

Vai suns nav tikko paēdis un vai viņam nav apgrūtināta elpošana?

Vai suns nerīstās vai nevemj?

Vai sunim pēkšņi nav sākusies caureja?

Vai sunim nav kolapss?

Vai smaganas nav zilganas?

Vai sunim nav šoka pazīmju?

1. Gādājiet, lai suņa elpošanas ceļi nebūtu aizsprostoti.

2. Ja nepieciešams, izdariet mākslīgo elpināšanu vai sirds masāžu.

3. Ja suņa plaušas piepildās ar šķidrumu, ieelpas laikā būs dzirdama burzguļojoša skaņa. Uz 10 sekundēm piespiediet suņa pakaļkājas ķermenim, lai mēģinātu atbrīvot elpošanas ceļus.

4. Nekavējoties meklējiet veterinārārsta palīdzību. (Steidzama ārsta palīdzība šajā gadījumā ir ļoti svarīga. Veterinārārsts iedos zāles, lai apturētu elpošanas ceļu alerģisko tūsku.)



Ja alerģiskā reakcija uz kukaiņa dzēlumu vai zālēm nav pārāk stipra, sunim tikai pietūkst un sāk niezēt purns. Reizēm karsta un sāpīga vai niezoša ir tieši dzēluma vai iešļircinājuma vieta. Lai suns sevi nesavainotu, uzlieciet norobežojošo apkakli un kontrolējiet dzīvnieka uzvedību. Alerģiskās reakcijas var strauji izvērsties anafilaktiskajā šokā.

Kad un kā jāizdara mākslīgā elpināšana un sirds masāža?

Ja suņa smadzenes vairākas minūtes nesaņem skābekli, tāpēc, ka apstājusies sirdsdarbība vai elpošana, tās tiek neatgriezeniski bojātas. Tas ir viens no nedaudzajiem gadījumiem, kad suņa dzīvību var glābt tikai tūlītēja pirmā palīdzība. Mākslīgo elpināšanu kopā ar sirds masāžu sauc par kardiopulmonāro atdzīvināšanu (KPA). Turpmāk lietosim šo saīsinājumu.



Situācijas novērtēšana



KPA jāizdara, ja bezsamaņas stāvoklis sunim iestājies šādu iemeslu dēļ:

Smakšana

Elektriskās strāvas trieciens

Slīkšana

Sirdskaite

Dūmu saelpošanās

Saindēšanās

Noasiņošana

Smadzeņu satricinājums

Ģībonis

Šoks

Cukura diabēts

(Cilvēkiem mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu visbiežāk izdara triekas un sirdslēkmju gadījumā, taču suņiem abas šīs parādības ir reti sastopamas.)



Kā izdarīt kardiopulmonāro atdzīvināšanu (KPA)?



Mākslīgā elpināšana (mute-deguns) un sirds masāža ir divas dzīvību glābjošas procedūras, kuras bieži vien dēvē par kardiopulmonāro atdzīvināšanu jeb KPA. Ja jūsu suns neelpo un viņam apstājusies sirdsdarbība, nekavējoties izdariet KPA. Lai gūtu vēlamo rezultātu, sirds masāžas un mākslīgās elpināšanas ritms jāsaskaņo.

Neķerieties pie šo procedūru izdarīšanas, ja neesat pārliecinājušies, ka jūsu suns patiešām zaudējis samaņu un bez jūsu palīdzības var nomirt.

(Pat izmantojot vislabāko medicīnisko aprīkojumu, reizēm ir grūti atjaunot suņa sirdsdarbību; piemēram, spēcīgas iekšējas asiņošanas gadījumā tas praktiski nav iespējams. Ja ciešat neveiksmi, izdarot KPA, neuzskatiet to par savu vainu.)



Mākslīgā elpināšana



Ja jūsu suns neelpo:



1. Noguldiet suni uz sāniem. Attīriet elpošanas ceļus no sārņiem un izvelciet uz āru mēli.

2. Aizveriet suņa muti. Ar plaukstu saturiet suņa purnu, paņemiet suņa degunu mutē un pūtiet tajā elpu, līdz redzat, ka krūškurvis izplešas.

3. Izņemiet suņa purnu no savas mutes un ļaujiet, lai no viņa plaušām izplūst gaiss.

4. Atkārtojiet šo procedūru desmit divdesmit reizes minūtē.

5. Ik pēc desmit sekundēm pārbaudiet suņa pulsu, lai pārliecinātos, ka sirds joprojām pukst.

6. Ja sirds nepukst, apvienojiet elpināšanu ar sirds masāžu.

7. Nekavējoties parādiet suni veterinārārstam.



Sirds masāža



Mēģiniet sataustīt sirdspukstus vai pulsu. Uzspiediet uz suņa smaganām un vērojiet, vai uzspieduma vieta kļūst sārta pēc tam, kad esat no tās noņēmuši pirkstu. Ja sunim apstājusies sirdsdarbība:



Mazie suņi



1. Noguldiet suni uz sāniem tā, lai suņa galva atrastos zemāk nekā ķermenis. Satveriet suņa krūškurvi tieši zem elkoņiem. Otru roku uzlieciet sunim uz muguras.

2. Spiedienu uz suņa krūškurvi izdariet spēcīgi, bet ne rupji, virzot roku augšup, uz kakla pusi. Nebaidieties suni ievainot - viņa dzīvība ir svarīgāka.

3. Atkārtojiet šo darbību 120 reizes minūtē. Uzspiediena kustībām jābūt ātrām un stingrām.

4. Piecpadsmit sekundes masējiet sirdi, pēc tam desmit sekundes izdariet mākslīgo elpināšanu.

5. Meklējiet pulsu. Sirds masāžu turpiniet, līdz parādās pulss, pēc tam koncentrējieties tikai uz mākslīgo elpināšanu.

6. Cik ātri vien iespējams, parādiet suni veterinārārstam.



Vidēja izmēra suņi un lieli suņi ar apjomīgu krūškurvi



1. Noguldiet suni uz sāniem tā, lai viņa galva atrastos zemāk par ķermeni. Vienas rokas plaukstu uzlieciet uz suņa krūškurvja tieši zem elkoņa. Otras rokas plaukstu uzlieciet uz pirmās.

2. Stingri uzspiediet krūškurvim, lai virzītu asinis uz kakla pusi. Dariet to spēcīgi, bet ne rupji. Nebaidieties suni ievainot - viņa dzīvība ir svarīgāka.

3. Atkārtojiet šo darbību simt reižu minūtē. Uzspiedieniem jābūt ātriem un stingriem.

4. Piecpadsmit sekundes masējiet sirdi, pēc tam desmit sekundes izdariet mākslīgo elpināšanu.

5. Meklējiet pulsu. Sirds masāžu turpiniet, līdz pulss atjaunojies, pēc tam koncentrējiet visu uzmanību uz elpināšanu.

6. Cik ātri vien iespējams, parādiet suni veterinārārstam.



Lieli suņi ar seklu krūškurvi vai ļoti resni suņi



1. Noguldiet suni uz muguras tā, lai galva atrastos zemāk par ķermeni. Uzlieciet vienu plaukstu uz krūšu kaula. Otru plaukstu uzlieciet virsū pirmajai.

2. Stingri uzspiediet, izdarot spiedienu vienlaikus uz leju un galvas virzienā, lai piegādātu smadzenēm asinis. Darbojieties spēcīgi. Šīs procedūras izdarīšana lielam sunim prasa daudz spēka. Ja sunim nav lauztas ribas vai ievainots krūškurvis, nebaidieties viņu ievainot ar savu darbību.

3. Atkārtojiet uzspiedienu astoņdesmit reizes minūtē. Uzspiedieniem jābūt ātriem un stingriem. Ievērojiet šādu ritmu: uzspiediet - skaitiet līdz divi - atlaidiet - pēc vienas sekundes uzspiediet atkal. Ja jūsu darbošanās būs efektīva, jūs jau pēc dažām minūtēm sajutīsiet fizisku nogurumu.

4. Piecpadsmit sekundes masējiet sirdi, pēc tam desmit sekundes izdariet mākslīgo elpināšanu.

5. Meklējiet pulsu. Turpiniet masēt sirdi, līdz pulss atjaunojas, pēc tam koncentrējieties uz mākslīgo elpināšanu.

6. Cik vien ātri iespējams, meklējiet veterinārārsta palīdzību.



KPA, kuru izdara viens cilvēks:

Piecpadsmit sekundes masējiet sirdi

Desmit sekundes izdariet elpināšanu "mute-deguns"

Pārmaiņus turpiniet kā vienu, tā otru, kamēr atjaunojas sirdsdarbība un elpošana

Gādājiet, lai sunim būtu silti, un nekavējoties meklējiet veterinārārsta palīdzību

KPA, kuru izdara divi cilvēki:

Viens cilvēks piecas sekundes izdara sirds masāžu

Otrs cilvēks vienreiz iepūš elpu sunim degunā

Minētās procedūras ritmiski atkārto

Kad atjaunojas sirdsdarbība, turpiniet mākslīgo elpināšanu

Cilvēks, kurš iepriekš veica sirds masāžu, steidzīgi meklē transportu suņa nogādāšanai pie veterinārārsta, otrs tikmēr turpina mākslīgo elpināšanu

KPA, ko izdara trīs vai vairāki cilvēki:

Viens cilvēks masē sirdi, otrs - izdara mākslīgo elpināšanu, trešais - izdara uzspiedienu cirkšņos. (Paceļot pakaļkājas un izdarot uzspiedienu cirkšņos, asinis tiek novirzītas uz smadzenēm, kur tās ir visvairāk nepieciešamas.)

Papildu izmeklēšana

Kad, kāpēc un kā jāveic suņa veselības vispusīga pārbaude



Kad esat snieguši sunim pirmo palīdzību vai arī izmeklējot konstatējuši, ka suņa dzīvībai briesmas nedraud, ir svarīgi veikt viņa veselības papildu pārbaudi, meklējot traucējumus, kuri nav tik acīm redzami, tomēr var būt pietiekami nopietni vai sagādāt sunim sāpes un diskomfortu. Kamēr jūsu suns vēl ir sveiks un vesels, izmēģiniet šādas procedūras:

Novērojiet uzvedību un reakcijas
Ieklausieties skaņu valodā
Novērojiet darbības un kustības
Paostiet smakas
Izmēriet temperatūru
Pārbaudiet acis, ausis, degunu un muti
Pārbaudiet galvu un kaklu
Pārbaudiet ķermeni un kājas
Pārbaudiet asti un anālo atveri
Pārbaudiet ādu un apmatojumu
Novērojiet, vai nav pārmaiņu kuņģa un zarnu trakta darbībā
Kontrolējiet dabisko vajadzību kārtošanu
Novērojiet, vai nav pārmaiņu ēšanas un dzeršanas paradumos
Kontrolējiet svara izmaiņas

Iespējami vienkāršojiet šo izmēģinājuma veselības pārbaudi. Necentieties visu izdarīt vienā reizē, jūsu sunim kļūs garlaicīgi, un viņš mēģinās aizšmaukt. Neaizmirstiet suni par paklausību apbalvot ar kādu garšīgu kumosu, uzslavu vai glāstu. Apbalvojiet suni pēc katra pārbaudes posma.

Patiesi steidzamos gadījumos jums nebūs laika izdarīt vispusīgu veselības pārbaudi, tomēr, zinot, kā rīkoties, jūs pievērsīsiet uzmanību svarīgākajiem suņa ķermeņa rajoniem.



Kā izmērīt sunim temperatūru



Suņa normāla temperatūra svārstās no 38,1 līdz 39,2°C. Ķermeņa temperatūru var paaugstināt aktīva darbošanās, nervozitāte, karsts laiks vai infekcija. Temperatūras pazemināšanos var izraisīt auksts laiks, bet tā var būt arī šoka pazīme. Pierakstiet, kāda ir jūsu suņa normālā ķermeņa temperatūra, tam atrodoties miera stāvoklī. (Ja iespējams, lietojiet digitālo termometru. Tas ir precīzs un viegli nolasāms.)



1. Ja lietojat stikla termometru, nokratiet to un ieziediet tā apakšējo galu ar kādu ūdenī šķīstošu ziedi, tad ar vieglām apļveida kustībām iebīdiet termometru suņa taisnajā zarnā, apmēram 2,5 cm dziļumā.

2. Pieturiet termometru un suņa asti, nogaidiet deviņdesmit sekundes un tad ņemiet termometru ārā, noslaukiet to un nolasiet temperatūru. Pēc katras lietošanas reizes termometrs jādezinficē.

Nemēģiniet mērīt sunim temperatūru, bāžot viņam termometru mutē.

Nemēriet sunim temperatūru, ja viņš šai procedūrai aktīvi pretojas.

Temperatūras skala



Termometra rādījums


Skaidrojums
41°C + Atvēsiniet suni un nekavējoties meklējiet veterinārārsta palīdzību
40,6°C Pie veterinārārsta tajā pašā dienā
40°C Drudzis
39,4°C Drudzis
38,9°C Temperatūru normāla
38,3°C Temperatūru normāla
37,8°C Temperatūru normāla
37,2°C Pie veterinārārsta tajā pašā dienā
36,7°C - Sasildiet suni un nekavējoties meklējiet veterinārārsta palīdzību



Uzvedība un reakcija



Jebkuras novirzes no suņa parastās uzvedības, pat ja jums tās šķiet pievilcīgas, ir iemesls raizēm. Ja jūsu suns parasti dod priekšroku vientulībai, toties tagad cenšas uzturēties jūsu tuvumā, varat secināt, ka viņš ir nobijies vai jūtas slikti.



Skaņas un darbības



Ieklausieties, vai, sunim elpojot, kustoties utt., nav parādījušās kādas neparastas skaņas, un novērojiet, vai nav kādas izmaiņas suņa paradumos. Neparastas skaņas gandrīz vienmēr liecina, ka suņa stāvoklis ir nopietns un dzīvnieks tajā pašā dienā jāparāda veterinārārstam. Novērojot izmaiņas suņa darbībās un paradumos, ieteicams izdarīt vispusīgu suņa veselības pārbaudi un doties pie veterinārārsta vēl tajā pašā nedēļā.



Elpošana



Izmaiņas jūsu suņa ierastajā elpošanas ritmā var izraisīt bailes, sāpes, šoks, kā arī elpošanas ceļu slimības vai ievainojumi. Pēc pastaigas vai vingrinājumiem vesela suņa elpošanas ritms normalizējas dažās minūtēs. Atcerieties, ka elsošana nav tas pats, kas elpošana. Pārmērīga elsošana dažreiz var norādīt uz nopietniem veselības traucējumiem, piemēram, uz šoku, karstuma dūrienu un kalcija krīzi asinīs kucēm, kuras baro kucēnus. Visos minētajos gadījumos steidzami jāmeklē veterinārārsta palīdzība.



Vispārējais izskats un kustības



Acīm redzamas izmaiņas suņa ārienē, piemēram, labi saskatāmas brūces, prasa tūlītēju aprūpi. Dažādas traumas, piemēram, nolauzts zobs vai asiņojoši nagi, var liecināt arī par citu ievainojumu iespējamību. Suņa vispārējais izskats un kustības liecina par to, cik nopietni ir veselības traucējumi. Konsultējieties pa telefonu ar veterinārārstu.



Smakas



Neparastas smakas liecina, ka suns ir slims vai ievainots. Esiet modri, lai laikus pamanītu šādas izpausmes. Ja suņa elpa saldeni ož, tas liecina par nieru darbības traucējumiem, bet, ja ož pēc dūmiem, darvas vai antifrīza, tad iespējama saindēšanās. Ja suns ož pēc anālo dziedzeru izdalījumiem, ja uz suņa kažoka ir urīns vai fekālijas, meklējiet ievainojumus. Veiciet vispusīgu suņa veselības pārbaudi. Konsultējieties pa telefonu ar veterinārārstu.



Acu, ausu, deguna un mutes pārbaudīšana



Acu slimības suņiem ir diezgan izplatītas. Dažas no tām var viegli izārstēt mājās, citas turpretim prasa profesionālu ārstēšanu. Sniedziet pirmo palīdzību un gādājiet, lai acu stāvoklis nepasliktinātos. Ja pēc jebkuras traumas sunim asiņo auss vai deguns, iespējams, ka bijis smadzeņu satricinājums. Dodieties pie veterinārārsta, cik ātri vien iespējams. Ar citām problēmām varat nogaidīt 24 stundas vai arī ārstēt tās mājās. Ātra acu, ausu, deguna un mutes pārbaude ne tikai ļaus jums atklāt suņa veselības traucējumus, bet arī liecinās par viņa vispārējo pašsajūtu.



1. Pārbaudiet, vai acis nav apsarkušas, aizmiglotas, asiņojošas, ievainotas, vai tajās nav izdalījumu. Arī labā apgaismojumā paplašinātas acu zīlītes var liecināt par bailēm, sāpēm, uztraukumu vai šoku.

2. Pārbaudiet redzi, kustinot suņa acs priekšā pirkstu. Ja jūsu suns saredz pirkstu, viņš samirkšķinās plakstus. Suņa redzi var arī pārbaudīt, nometot viņa priekšā diega spolīti. Sunim ar acīm jāseko spolītes kustībai.

3. Pārbaudiet, vai neasiņo dzirdes kanāls, vai nav ārēju ievainojumu. Pieglaustas ausis var liecināt par sāpēm, uztraukumu vai vārgumu, kā arī par padevību.

4. Pārbaudiet, vai deguns neasiņo, vai no tā netek izdalījumi.

5. Pārbaudiet, vai mutē nav kāds svešķermenis, vai nav ievainota mēle un aukslējas. Iekšēji mutes ievainojumi parasti liecina par piepešu nelaimes gadījumu - piemēram, sunim var būt uzbraucis automobilis vai arī viņš ir kritis.



Galvas un kakla pārbaudīšana



Esot galvas ievainojumiem, iespējams arī smadzeņu satricinājums. Dažreiz redzama tikai neliela brūcīte vai uztūkums. Iztaustiet vesela suņa galvu un kaklu un pierakstiet, kādas jums šīs suņa ķermeņa daļas šķiet normālā stāvoklī.



1. Ar plaukstām iztaustiet suņa galvu, vaigus un žokļus, meklējot uztūkumus vai karstas vietas.

2. Kustinot suņa galvu pa labi un pa kreisi, augšup un lejup, pārliecinieties, vai šīs kustības nesagādā sāpes. (Ja izmeklējat nelaimes gadījumā cietušu svešu suni, uzlieciet tam uzpurni.)

3. Ar plaukstām iztaustiet suņa kaklu, meklējot zem vilnas uztūkumus, karstas vietas vai salipumus, kas varētu liecināt par durtu brūci.



Krūškurvja, vēdera un kāju pārbaudīšana



Ķermeņa sasitumi raksturīgi satiksmes negadījumiem. Citu suņu kodumi parasti neasiņo, bet zem kažoka var sataustīt lipīgas vai sakaltušas asinis. Mašīneļļa suņa kažokā liecina, ka viņam, iespējams, uzbraucis kāds transporta līdzeklis. Kad suns ir atslābinājies un viņam nav nekādu ievainojumu, rūpīgi iztaustiet suņa ķermeni un kājas, lai sajustu, kādām tām jābūt normālā stāvoklī.



1. Ar plaukstām stingri iztaustiet suņa muguru, krūškurvi, cirkšņus, meklējot pastiprināti siltas vietas, salipumus vai paaugstinātu jutīgumu.

2. Pāršķirstiet vilnu un vērojiet, vai āda kaut kur nav kļuvusi bezkrāsaina.

3. Ar plaukstām pārvelciet katrai kājai. Pārbaudiet vispirms priekškāju, tad pakaļkāju simetriju.

4. Iztaustiet katru kāju, meklējot karstas vai uztūkušas vietas.

5. Pārbaudiet ķepas un nagus - vai nav nobrāzumu, lūzumu vai citu ievainojumu.



Astes, anālās atveres un dzimumorgānu pārbaudīšana



Pēc iespējamiem iekšējiem ievainojumiem vai slimībām var liecināt šo orgānu paaugstināts jutīgums, kā arī urīna un izkārnījumu krāsas, smakas un konsistences izmaiņas. Pārbaudiet sava suņa asti, anālo atveri un dzimumorgānus, kamēr viņš ir vesels, lai zinātu, kādas ir šo ķermeņa apvidu normālās smakas un anatomiskās īpatnības.



1. Stingri pārvelciet ar plaukstu suņa astei. Astē nevajadzētu sajust nekādus uztūkumus vai pārlieku karstas vietas. (Dažiem nekastrētiem suņiem apmēram 5 cm no astes pamatnes mēdz izveidoties iezīmējošās smaržas dziedzeris. Tas uztūkst, un šajā vietā izkrīt vilna. Tas nav jāuzskata par veselības traucējumu, ja vien dziedzeris neiekaist.)

2. Ja aste ļengani nokarājas, vai arī suns to nevar paluncināt, paraustiet viņu aiz astes, lai redzētu, vai suns reaģēs. (Ja suns nereaģē, tas nozīmē, ka viņam ievainota vai nu aste, vai mugurkauls.)

3. Paceliet suņa asti. Anālās atveres apvidum jābūt tīram, no tās nedrīkst nokarāties izkārnījumi. Spēcīga, nepatīkama smarža nozīmē, ka suns iztukšojis anālos dziedzerus. Tas var norādīt uz suņa izbailēm vai ievainojumu.

4. Pārbaudiet, vai sēklinieku maisiņš nav uztūcis vai ievainots, vai dzimumorgāni nav iekaisuši, vai nav izdalījumu.



Ja tīrs suņa kažoks ož pēc urīna, tā var būt slimības vai ievainojuma pazīme.

Neuztraucieties, ja jūsu sunim uz dzimumlocekļa izveidojas burbulim līdzīgs uztūkums. Tas ir dziedzeris, kas pietūkst, kad dzīvnieks pārojas ar kuci. Šī "puna" dēļ pārošanās laikā suņa dzimumloceklis it kā iesprūst kuces vagīnā. (Ja jūsu suns ir satraucies un viņa dzimumloceklis izlien ārā no priekšādiņas, ieziediet to ar kādu ūdenī šķīstošu ziedi. Lielākoties dzimumloceklis pats pēc pusstundas atgūs normālu stāvokli.)



Ādas un apmatojuma stāvoklis



Ādas problēmu dēļ reti kad jādodas pie veterinārārsta nekavējoties, un daudzas no tām var ārstēt mājās, iztiekot bez speciālista uzraudzības. Nopietnākos gadījumos ādas problēmas norāda uz kādu iekšķīgu slimību. Konsultējieties pa telefonu ar veterinārārstu.



Izmaiņas kuņģī un zarnās



Suņiem diemžēl piemīt nelāgs paradums izgaršot dzīvi pavisam burtiskā nozīmē. Ziņkārības dēļ cieš viņu kuņģis un zarnas. Bieži vien stāvoklis ir tik nopietns, ka sunim steidzami jāsaņem ārsta palīdzība. Arī mazāk bīstamos gadījumos veterinārārsta padoms nebūs lieks. Konsultējieties pa telefonu ar veterinārārstu.



Tualetes paradumi



Izmaiņas suņa dabisko vajadzību kārtošanas paradumos bieži vien norāda, ka viņam nepieciešama medicīniska izmeklēšana. Dažos izmaiņu gadījumos pie ārsta jādodas nekavējoties, turpretim citos var atļauties nogaidīt 24 stundas vai pat ilgāk. Konsultējieties pa telefonu ar veterinārārstu.



Izmaiņas dzeršanas un urinēšanas paradumos



Pastiprinātas slāpes bieži vien norāda uz nopietniem veselības traucējumiem. Dažos gadījumos sunim nepieciešama steidzama ārstēšana. Konsultējieties pa telefonu ar veterinārārstu.



Svara izmaiņas



Negaidītas svara izmaiņas arī var liecināt par veselības traucējumiem. Ja svara izmaiņām pievienojas vēl kāda pazīme, veterinārārsts jāapmeklē vistuvākajā laikā. Bīstamās kombinācijas:



Svara zudums

Drudzis

Apātija

Apetītes izmaiņas

Klibums

Vemšana

Caureja

Dzeršanas paradumu izmaiņas

Svara pieaugums

Apātija

Pastiprinātas slāpes

Nespodrs kažoks

Vilnas izkrišana

Pazemināta apetīte

Drebuļi

Vemšana

Līdzsvara traucējumi

Kodumi un dzēlumi

Bieži vien sunim kaut kas iekož vai iedzeļ, jums neredzot. Suns atgriežas mājās un acīm redzami slikti jūtas vai arī ir nemierīgs.

(Par citu dzīvnieku kodumiem stāstīts publikācijā Durtas brūces.)



Bites, lapsenes, sirseņi, skudras un kāpuri



Bišu, lapseņu, sirseņu un skudru dzēlumi parasti izraisa samērā nekaitīgu lokālu kairinājumu kādā noteiktā ķermeņa vietā. Dažiem suņiem tas tomēr var izraisīt pat dzīvībai bīstamu alerģisku reakciju. Šādos gadījumos nekavējoties jādodas pie veterinārārsta. Nieze un kairinājums var rasties, arī nonākot saskarē ar dažu veidu kāpuriem.



Lokālas reakcijas pazīmes:

Sāpes

Nieze

Uztūkums tajā vietā, kur iedzelts

Nopietnākas reakcijas pazīmes:

Apgrūtināta elpošana

Šoks

Vemšana

Caureja

Koma

Pirmā palīdzība lokālas reakcijas gadījumā:



1. Ja iespējams, atbrīvojiet suni no dzeloņa. Lai to izdarītu, izmantojiet pinceti vai kredītkartei līdzīgu plakanu priekšmetu. (Nesaspiediet iestrēgušo dzeloni, jo tad tas var papildus izdalīt kairinošo vielu.)

2. Pietūkušajai vietai pieliek kaut ko vēsu.

3. Iedodiet sunim prethistamīna tableti.



Pirmā palīdzība nopietnu reakciju gadījumā:



1. Dodieties pie veterinārārsta, cik vien ātri iespējams. (Var gadīties, ka sākusies elpvadu tūska un plaušas nevar piepildīt, izmantojot tikai mākslīgo elpināšanu.)

2. Ja sirds apstājusies, izdariet KPA.

3. Izdariet mākslīgo elpināšanu, ja apstājusies elpošana.

4. Novērsiet šoku. (Lai novērstu alerģisko reakciju, ar pirmo palīdzību nepietiek, te nepieciešams adrenalīns un kortizons.)



Indīgās čūskas, zirnekļi, skorpioni



Indīgās čūskas (odzes u.tml.) suņus sakož daudz retāk nekā cilvēkus. Čūskas sakosts suns ir diezgan neparasta parādība.

Indīgās čūskas koduma pazīmes:

Drebuļi

Satraukums

Vemšana

Kolapss

Siekalošanās

Paplašinātas acu zīlītes

Paātrināts pulss

Indīgie zirnekļi sunim iedzeļ diezgan reti, jo tie spēj savainot tikai plānu ādu, tādu, kāda sunim ir starp ķepu pirkstiem. Par indīgo zirnekļu iespējamajiem dzēlumiem jāraizējas vienīgi tajās valstīs dzīvojošajiem suņiem un viņu īpašniekiem, kurās šādi zirnekļi ir sastopami.

Indīgā zirnekļa dzēluma pazīmes:

Stipras sāpes dzēluma vietā (parasti tā ir ķepa)

Siekalošanās

Vemšana

Krampji

Muskuļu spazmas

Apgrūtināta elpošana

Skorpioni sadzeļ ziņkārīgo suni ar dzeloni, tas atrodas to astes pēdējā posmā.

Skorpiona dzēluma pazīmes:

Stipras sāpes dzēluma vietā (parasti tā ir ķepa)

Siekalošanās

Vispārējs vājums

Apgrūtināta elpošana

Paralīze

Pirmā palīdzība čūskas sakostam vai zirnekļa vai skorpiona sadzeltam sunim:



1. Gādājiet, lai suns pārāk daudz nekustētos. (Kustības veicina indes izplatīšanos pa visu organismu.)

2. Ja dzēluma brūce ir saredzama, rūpīgi nomazgājiet to ar aukstu ūdeni, lai ķermeņa virspusē nepaliktu ne pilītes indes. (Nemēģiniet brūcīti griezt vai izsūkt no tās indi. Tas tikai paātrinās asinsriti un padarīs stāvokli vēl ļaunāku.)

3. Ja sadzelta suņa kāja, gādājiet, lai tā atrastos zemāk par sirdi, pielieciet sadzeltajai vietai kaut ko aukstu (piemēram, maisiņu ar saldētiem dārzeņiem) un apsaitējiet to - vispirms ap suņa kāju aptin vati, tad to stingri nostiprina ar plāksteri. (Žņaugs arī palēnina indes izplatīšanos, tomēr pārsējums ir efektīvāks.)

4. Nomieriniet suni un nekavējoties dodieties pie veterinārārsta. Ja suns savlaicīgi saņems pretindi un kortizonu, viņa dzīvība būs glābta.



Indīgās ērces



Austrālijā, ASV un Kanādā ir sastopamas ērces, kas izdala toksisku vielu, kura izraisa paralīzi un nāvi. Savukārt Lielbritānijā reģistrēti gadījumi, kad tieši ar ērces starpniecību tiek pārnēsāta suņu slimība, kuras pazīme ir depresija, drudzis un vispārējs vājums. Infekcija sāk izpausties divas dienas pēc tam, kad sunim ir piezīdusies ērce.

Ērces izraisītās paralīzes pazīmes:

Drudzis

Nekoordinētas kustības

Vārgums

Citas ērču pārnēsātās slimības izpaužas ar drudzi, vārgumu, sāpīgām un uztūkušām locītavām, nevēlēšanos kustēties un urīna aizturēšanu organismā.



Pirmā palīdzība ērces invāzijas gadījumā:



1. Izķemmējiet ar pirkstiem suņa kažoku.

2. Izņemiet ērci, iepriekš apslapinot to ar nelielu daudzumu alkohola vai metilspirta. Tas ērci nogalina. (Nesaspiediet ērci. Tas var veicināt toksiskās vielas ieplūšanu suņa organismā.)

3. Ar pinceti izdarot apļveida kustību, uzmanīgi izvelciet ērci no suņa ādas.



Medūza



Medūzas dzēlums sunim sāp tikpat stipri kā cilvēkam.

Ja suni, kurš peldējies jūrā, ir sadzēlusi medūza, novēro šādas pazīmes:

Uzbudinājums

Nemiers

Smilkstēšana

Apgrūtināta elpošana

Pirmā palīdzība sunim, kuru sadzēlusi medūza:



1. Rūpīgi apskatiet suni, vai pie viņa kažoka nav pieķērušies medūzas taustekļi.

2. Noņemiet medūzas taustekļus no suņa kažoka. To darot, ieteicams uzvilkt gumijas cimdus, jo tasutekļu galiņi joprojām var jūs sadzelt.

3. Pielieciet cietušajām ķermeņa vietām 5% ožamo spirtu.

4. Ja sunim nav alerģijas pret zālēm, iebarojiet viņam kopā ar nelielu ēdiena daudzumu aspirīnu pēc aprēķina - viena standarttablete uz 30 kg svara.

Klibošana un pārvietošanās grūtības

Kauls ir izmežģīts, ja tas izbīdījies no locītavas. Sastiepums nozīmē, ka sastieptas vai daļēji sarautas saites, cīpslas un ar tām saistītie asinsvadi. Suņiem, īpaši tiem, kuri ir pārāk resni, reizēm gadās pārraut ceļgala saites. Muskuļu plīsums vai sastiepums suņiem sastopams diezgan reti - parasti tiek sastiepti vai sarauti muskuļi ap locītavu. Šādas traumas izraisa klibošanu un pārvietošanās grūtības, tās parasti iegūst dažādos negadījumos, lai gan suns var pārraut ceļgala saiti, pat vienkārši kāpjot augšā pa kāpnēm.

Reizēm klibošana ir agrīna pazīme tam, ka suns saindējies ar kādu antikoagulantu (klibošanu šajā gadījumā izraisa asiņošana locītavā).



(Par lauztiem kauliem skat. publikāciju Kaulu lūzumi.)



1. Ja nepieciešams, savaldiet suni. Centieties viņu pēc iespējas mazāk kustināt.

2. Ja acīm redzamu lūzumu nav un suns var paiet, nemēģiniet uzlikt viņa kājai šinu.

3. Ja kāja stipri sāp un ir pietūkusi, lielam sunim ļaujiet pašam uz trim kājām aizkļūt līdz automobilim un nekavējoties dodieties pie veterinārārsta. Mazu sunīti līdz transporta līdzeklim saudzīgi aiznesiet.

4. Ar sevišķu saudzību izturieties pret suni, kuram sāp mugura.

5. Ja nav nepieciešams nekavējoties doties pie veterinārārsta, pielieciet uztūkušajai locītavai aukstu kompresi (piemēram, maisiņu ar saldētiem dārzeņiem). Ja locītava uztūkusi jau pirms divdesmit četrām stundām, pielieciet tai siltu kompresi.

6. Rūpīgi izpētiet cietušo ķermeņa daļu, lai noteiktu klibošanas cēloni. Sniedziet atbilstošu pirmo palīdzību vai dodieties pie veterinārārsta.

7. Klibam sunim nepieciešams pilnīgs miers - nekādu pastaigu!



Suņa klibums mums nevar palīdzēt noteikt, kas viņam īsti kaiš, klibošana tikai vēsta, ka sunim ir kādi sāpes izraisoši veselības traucējumi. Sunim jāatrodas miera stāvoklī vismaz divdesmit četras stundas pēc tam, kad viņš vairs neklibo. Pastaigas jāatsāk pakāpeniski.



Līdzsvara zudums



Pēkšņu līdzsvara zudumu var izraisīt smadzeņu satricinājums agrīnā stadijā, cukura diabēta krīze, šoks vai auss un kakla infekcija, kas strauji izplatās. Vecam sunim tie var būt arī smadzeņu vestibulārā centra traucējumi. Līdzsvara zudums var rasties arī tāpēc, ka suns ir norijis kādas cilvēkiem domātās zāles, narkotikas vai arī nogaršojis alkoholu.



1. Uzmaniet suni, lai viņš nekristu un sevi nesavainotu.

2. Meklējiet galvas ievainojumus, kas varētu liecināt par traumu. Ja ir ievainojuma vai šoka pazīmes, nekavējoties dodieties pie veterinārārsta.

3. Pārbaudiet, vai sunim ausī nav sakrājies ausu sērs, vai tā nav iekaisusi un vai no tās netek izdalījumi. Tās visas ir ārējās auss iekaisuma pazīmes. Iekaisums var pārvietoties uz iekšējo ausi un izraisīt līdzsvara zudumu. Dodieties pie veterinārārsta tajā pašā dienā.

Kaulu lūzumi

Gūstot ievainojumus satiksmes negadījumos vai kritienos, ļoti bieži tiek bojāti suņa kauli. Ja lūzums ir vaļējs - kauls izdūries cauri ādai -, tajā var viegli iekļūt infekcija. Slēgtie lūzumi un izmežģījumi nav mazāk bīstami un sāpīgi kā vaļējie, starpība ir tikai tā, ka bojājums nav tik labi saredzams. Ja lūzums ir slēgts, viens no jūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir gādāt, lai tas nekļūtu vaļējs.

Muskuļu, saišu un cīpslu bojājumiem var būt raksturīgas tādas pašas klīniskās pazīmes kā kaulu lūzumiem.



Meklējiet šoka pazīmes.

Visos kaulu lūzumu gadījumos nodrošiniet suņa atrašanos tādā stāvoklī, lai samazinātu sāpes un, vedot suni pie veterinārārsta, netiktu nodarīti vēl citi kaitējumi veselībai. Nemēģiniet salikt kopā lauztās kaula daļas. Neapstrādājiet vaļējā lūzuma vietu ar antiseptiskiem līdzekļiem vai ziedēm.



Mugurkaula lūzumi



1. Ja nepieciešams, uzlieciet sunim uzpurni.

2. Nesaliecot suņa muguru, uzmanīgi novietojiet viņu uz gluda dēļa un piesaistiet pie tā. Saites nedrīkst spiest sunim kaklu.

3. Nekavējoties vediet suni pie veterinārārsta. Nemēģiniet lauztajai mugurai uzlikt šinu.



Locekļu lūzumi



1. Ja nepieciešams, uzlieciet sunim uzpurni.

2. Uzmanīgi pastumiet zem lauztā locekļa dvieli.

3. Ja lūzums ir vaļējs un lauztais kauls ir redzams, neapstrādājiet vaļējo brūci ar kādu antiseptisku līdzekli.

4. Apklājiet lūzuma vietu ar tīru marli. (Var lietot medicīnisko marles saiti, tīru trauku dvielīti vai sanitāro dvieli).

5. Ja lūzums ir slēgts, nav nekādas vajadzības apsegt to ar marli. Izmantojiet saritinātu avīzi, žurnālu u.tml., lai uzliktu lauztajai kājai šinu. (Ja šinas uzlikšana izraisa stipras sāpes, nedariet to. Nodrošiniet lūzuma vietai atbalstu tikai ar saritinātu dvieli.)

6. Atbalstiet lauzto kāju ar saritinātu dvieli. Gādājiet, lai sunim būtu silti, tas aizkavēs šoka iestāšanos. Nekavējoties vediet suni pie veterinārārsta.



Nemēģiniet salikt kopā lauztā kaula daļas. Šina novērš nervu, asinsvadu un citu audu tālākus bojājumus. Visu nepieciešamo izdarīs veterinārārsts, izmantojot vispārējo anestēziju.



Ribu lūzumi



Ja dzirdams šņācošs troksnis, tas nozīmē, ka lauztie kauli iespiedušies krūšu dobumā.



1. Ja nepieciešams, uzlieciet sunim uzpurni, bet dariet to tikai tad, ja viņam nav apgrūtināta elpošana.

2. Ja ir vaļējas brūces, apsedziet tās ar tīru marli.

3. Stingri nosaitējiet krūškurvi ar auduma strēmelēm, tomēr ne tik stingri, lai būtu traucēta elpošana.

4. Ja kādā krūškurvja daļā izveidojies mīksts puns, vispirms jāapsaitē šī vieta, uzspiežot pietiekami stipri, lai puns mazinātos. (Ja puns ir ciets, tas nozīmē, ka to veido lauztās ribas gals. Ja puns ir mīksts, tas nozīmē, ka caurdurta plauša, bojāti dziļie muskuļaudi un gaiss mēģina izkļūt ārā.)

5. Nekavējoties vediet suni pie veterinārārsta. (Suni nedrīkst pacelt vai balstīt, turot pie krūškurvja.)



Astes lūzumi



1. Pat pieredzējušiem cilvēkiem ir ārkārtīgi grūti pienācīgi apsaitēt suņa asti. Ja neliekas, ka suns cieš stipras sāpes, aste neasiņo un kauli nav izdūrušies cauri ādai, divdesmit četru stundu laikā aizvediet suni pie veterinārārsta.